26.12.2011

 Aizvadīti Ziemassvētki - sajūtas nekādas, jo ārā ir kā rudenī. Vakar naktī pat vētra bija. Šorīt nevarēju piecelties - svētki atņēmušu spēkus. TĀ gribas atpūsties - arvien mazāk kādu gribas redzēt. Šovakar bija kārtējā pote - pirms tās man pēdējos mēnešus morāli ir ļoti grūti - iedomājoties par špricēšanu un nākamās dienas izjūtām, iekšēji krītu panikā. Vismaz man tas ir mokoši. Bet mierinu sevi, ka tas viss drīz beigsies. Muguras sāpes pārgājušas, bet sāp vakarā pēc darba - pat ne sāp, bet tā kā velk..

20.12.2011

Saņēmu ziņu no Veselības Ministrijas. Īsumā:

"Tomēr uzskatām, ka tā kā pacienta līdzmaksājums šai diagnozei paredzēto zāļu 50% kompensācijas gadījumā pārsniedz iztikas minimumu, un ne visi pacienti, kuriem nav tiesību saņemt kompensāciju pilnā apmērā saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju, var nodrošināt līdzmaksājumu, tad nesaglabājot 75% kompensācijas apmēru zāļu iegādei arī turpmāk, lielākai daļai pacientu diagnozes „Vīrushepatīti” gadījumā atbilstošu zāļu terapija nebūtu pieejama.
Ņemot vērā šos apsvērumus, Veselības ministrija turpina sarunas ar zāļu ražotājiem par 2011.gadā paredzētās kārtības piemērošanu arī 2012.gadā, kā arī ir sagatavojusi un virza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus Noteikumos Nr.899, kas paredz saglabāt diagnozei „Vīrushepatīti” nepieciešamo zāļu iegādes izdevumu kompensāciju 75% apmērā." Valsts sekretāra vietnieks veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumos - J.Bundulis

 Dažbrīd tiešām liekas, ka mūsos mīt pārdabisks spēks, kas gan vismaz man ik pa brīdim sāk noplakt. Apetīte ir kā kuru dienu, bet prasās vairāk ko vieglu. Nevaru ieēst daudz uzreiz - pa mazām porcijām, bet biežāk. Tā jau laikam ir arī pareizāk. Man ir tā, ka darbā nav kur normāli paēst, tāpēc mēdzu grēkot ar ēšanu. Vairāk ietekmi izjūtu sejā - šodien pat friziere teica, ka esmu izkritusies un izskatos nogurusi - viņa nezin par slimību

17.12.2011

Šodien jau drusku jūtos kā pēc cilvēka. Mugura gan vēl sāp, naktī bija grūti pagriezties. Šo dienu veltīšu sev, lai atpūstos. Naktī slikti gulēju - laikam viss stress, darbs, grūti atslēgties. Prātā gribas visur iet un darīt, bet jāmēģina sevi piebremzēt, jo fiziski tām visām domām līdzi nespēju tikt.
Gaidu lielu, pūkainu sniedziņu - šorīt tik forši - krita lielas, slapjas pārslas, bet tagad atkal viss pelēks un drēgns..
Es arī dabūju zāles 2 mēnešiem - sanāks nedaudz ietaupīt. It kā jau problēmas ar naudu zālēm nebūtu - brālis man aizdotu un nekas lieks nebūtu jāmaksā un nebūtu tik steidzami. Bet nu man nepatīk būt parādā. Šobrīd jau tikai es strādāju, bet ceru, ka draugs k-ko atradīs. Nedēļu gan grūtāk paņemt brīvu - sākas trakais tirdzniecības laiks un visiem ir pilnas rokas ar darbu. Bet nu ļoti paveicies ar šefu - risinājums tiek meklēts. Novēlu visiem tik labus darba devējus

16.12.2011

Neskatoties uz lielo nogurumu un nelabumu, naktī pamodos ar briesmīgām muguras sāpēm. Sāp kreisas puses augšejā daļa ap lāpstiņu rajonu. Naktī knapi varēju pagriezties uz otriem sāniem. Un no rīta tas pats - bail bija pat no gultas kāpt laukā, jo pagriežoties bija asas sāpes. Ar bažām braucu uz darbu. Braucu uz darbu ar bažām un gandrīz asarām acīs - bija traki karsti, galva griezās. Sapratu, ka jārunā ar priekšnieku un par laimi būs risinājums, ja es netikšu uz darbu. Jo tiešām jūtos tā, ka ienu dienu varu vai nu nepiecelties vai arī kaut kur nokrist.. Doma ir sākt atpūsties.

15.12.2011

Šodien biju LIC - saņēmu zāles 8. terapijas mēnesim. Kā par brīnumu 9os LIC reģistratūrā bija liels klusums - sen tā nav bijis un pats process neaizņēma ilgu laiku. Vienīgi analīzes bija ilgāk jāgaida - gatavas bija tikai pēc 1,5 h. Daktere teica, ka tas atkarīgs no tā, kā viņas nogādā. Sajūtas šīs pēdējās dienas ir briesmīgas - slikta dūša, galva plīst pušu un ir dulla, pamosties grūti, bezspēks nenormāls... Ar to arī saprotams, ka analīzes bija sliktas. Dr. Zālīte teica - uz kritiskās robežas. ALAT bija 25 - tas gan nokrities. Jādzer tā pati haizivs aknu eļļa, bet neko citu neesot vērts dzert. Ir nokritušies leikocīti un vēl kaut kāds rādījums, kuru jau aizmirsu... (iespējams hemoglobīns). Laikam darbā par lielu slodze - acis arī sāp. Par finansējumu 2012. gadam nekas vēl neesot zināms, baumas esot par 50 % valsts apmaksu. Daktere teica, ka grūti pateikt, kad to pieņems.... Tā kā nāksies vēl padzīvot neziņā. Jautāju arī par hormonu tabletēm (varbūt kādam noder) - tās labāk nedzert, jo ietekmē aknas, t.i., ja grib pasaudzēt aknas, kurām tā jau ir liela slodze, tad labāk nedzert. Apsveru šādu iespēju..
Vēl rindā sēžot un gaidot analīžu rezultātu aprunājos ar dažiem cilvēkiem. BIja kāda sieviete jau gados, kura ir beigusi terapiju. Viņai esot grūti gājis - mati izkrituši u.c. blaknes. Esot bijis ļoti grūti un beigās 8. mēnesī terapija pārtraukta. Bet vīruss neesot atrasts, tāpēc vēl ejot pārbaudīties. Grūti esot attapties no terapijas, sāpot ceļi. Protams, domāju, ka jauniem cilvēkiem tas ir daudz vieglāk. Bija arī vēl viena sieviete, kura jau padsmit gadus dzīvo ar C.... Neārstējas ar terapiju, jo nevarēja panest.. Lieto homeopātiskos līdzekļus un regulāri brauc uz LIC pārbaudīties - pagaidām viss esot normas robežās. Tā nu man šodien gāja. Vēl tagad dulla galva, visu dienu nogulšņāju un domāju kā rīt savākties uz darbu...

13.12.2011

Atkal kādas dienas neesmu te bijusi. Drusku tikai calis.lv kaut ko uzrakstu. Trūkst spēka raxtīt. Kopumā nedēļa ok - tikai sāku just, ka fiziski spēks ir mazāk. Īpaši ejot uz darbu - ir reizes, kad izeju no mājas pēdējā brīdī un tad nu ejot pret kalnu, pusceļā liekas, ka kājas atstiepšu un mute sausa...grūti atvilkt elpu. No rītiem arī grūtāk piecelties, varbūt tāpēc, ka laiks tāds drūms. Bija vienu brīdi auksts un sniedziņš, bet nu jau atkal rudens. Iet cauri kauliem man tas drēgnums. Joprojām iet ciet deguns, neiztieku bez ikrīta deguna šņaukšanas, kas turpinās visu dienu. Jūtu, ka tas viss no deguna sakrājas kaklā un no rītiem aizkrīt balss. Bet nekādi nevaru to izklepot. Jūtu, ka mugura paliek jūtīgāka - braucot mājās, pat grūti nosēdēt, jebkurā pozā sāp mugura. Visu dienu esmu uz kājām un tad pat ir vieglāk, nekā sēžot. Vakar ielaidu 7. mēneša 4. poti. Jau pirms tam bija sajūta, ka galva plīst pušu. Laikam jau no domas vien, ka būs sev atkal jādur. Riebjas man šī sajūta un gandrīz nodzen mani līdz asarām un izmisumam. Vakarā atkal ātri aizmigu uz dīvāna - pēdējās dienas bieži sanāk - pārņem tāds nogurums, ka pat uz gultu aiziet nevaru un negribu. Šodien galva plīst pušu un deg kā ugunīs, bet nu ir labāk nekā pēc iepriekšējās potes, kad vispār no mājas neizgāju un tikai pa gultu nogulšņāju. Jau naktī jutu, ka nebūs ok, jo daudz grozījos.
 Mati plāni palikuši - iešu 4dien krāsot un nogriezt. Bail jau - ka tikai mana friziere nenokrīt no brīnumiem, jo neesmu pāris mēnešus bijusi. Pirms tam man tāds kārtīgs kušķis bija uz galvas..

06.12.2011

Man šodien traka diena pēc vakardienas šprices... Naktī mocījos - bija drebuļi no temp. Pat sapņoju, ka pamostos galīgi slapja, bet varbūt, ka tā bija. Visa nakts pagāja miglaini. Cik no drauga sapratu, tad laikam esmu teikusi, ka man ir temp. un galva pat naktī sāpēja. "Izgulējos" līdz pus 2iem dienā. Jāsaka, ka sen neesmu tik ilgi gulējusi - tikai pirmajos terapijas mēnešos. Šodien galva plīst pušu, iedzēru pretsāpju tableti, bet tāpat sāp + nāk karstumi (temp. tikai 37,1) un slikta sajūta mutē. Visu dienu kā dārzenis pa māju esmu un jāsaka pat netaisos nekur iet Tikai rīt uz darbu jāsavācas. Un jāgaida labās sajūtas. Tā nu mani šoreiz pote ir galīgi nokausējusi.... Par tiem pleķiem - jā, potes vietā parādās un pēc pāris ned. pāriet. Es pat plānoju špricēt tikai kājās, jo decembrī būs vairāk darba un diez vai varēšu iztikt ar garām rokām, bet pleķu dēļ īsās negribas vilkt - nav vēlme atbildēt uz citu jautājumiem...

05.12.2011.

Jau decembris ir sagaidīts... tikai sniega pietrūkst. Apkārt esošais lietus un aukstums uzdzen drebuļus. Šo laiku esmu pavadījusi kā miglā. Kaut gan dienas paskrien ātri. Izcīnīju atkal savu mazturīgās personas statusu - rīt eju pēc izziņas. Ja būtu jāmaksā, noteikti morāli sabruktu. Tā jau maz līdzekļu, nevaru 100 % atdot sevi darbam. Brīvdienās biju jaukā radu pasākumā - Zelta kāzās. Pasākums izdevies par visiem 100 %, lai gan besis šodien jūtams. Vēlreiz sapratu, ka terapijas laikā ir jāguļ. Ja ne jāguļ, tad jāsaudzē sevi un pus nakts negulēta nav labākais pašsajūtai. Šovakar ielaidu 7. mēneša 3. poti. Atkal grūti bija saņemties - no domas vien galva plīsa pušu. Tagad spiediens galvā - ar bailēm gaidu rītdienu - kārtējās galvassāpes. Lai gan pozitīvi ir tas, ka pagājušajā nedēļā tikai 1 pretsāpju tableti izdzēru - otrajā dienā pēc potes. Galvassāpes likušas mani mierā (vismaz uz brīdi), lai gan parādās muguras sāpes, un sāpes kājās, bet tas ir nieks salīdzinot ar galvu un ātri pāriet. Sāk iet atkal kakls ciet - jūtu, ka kaut kas krājas (no iesnām), bet ārā dabūt nevar.
Mati vairs saujām nekrīt ārā - tikai ik pa laikam kādi pāris mati. Bet uz galvas vēl ir Un uz augšstilbiem sametušās sarkanas pumpas - niez kā trakas!!! Nevar saprast vai alerģija vai kā...