Ir palikusi nedēļa līdz es uzzināšu vai terapija būs jāturpina vai jāpārtrauc. Šodien vakarā ir palikusi pēdējā injekcija un jau nākamo pirmdien dodos pie ārsta nodot analīzes un savā ziņā uzzināt savu likteni. Iepriekšējā reizē tiku atkal pie dakteres Zālītes, kur man ļoti patīk. Asins analīzes bija nedaudz sliktākas un man atkal jādzer haizivs eļļas kapsulas. Esmu jau pamazām iemācījusies saprast savu organismu un jutu, ka analīzes varētu būt sliktākas, jo atkal bija pasliktinājusies pašsajūta. Vismaz pozitīvi, ka ALAT uzlabojas. Uzprasīju arī zāles pret trauksmainību un labākam miegam, jo bieži guļu slikti - mētājos no viena sāna uz otru. Bieži mainās garastāvoklis, bet mācos to kontrolēt. Ir jūtīga galvas āda, sausāka ķermeņa āda. Galva sāp ļoti bieži. Bieži pārdomāju to, kāpēc tas ir noticis ar mani?? Vai es tikšu no tā vaļā, jo ļoti gribas ģimeni un negribas nejauši šo briesmīgo slimību pārnest bērnam. Iespēja ir maza, bet ir un nekad negribu, lai kāds cits iziet cauri šai terapijai - it īpaši manas vainas dēļ.
Kopumā šie gandrīz 4 mēneši ir bijuši dažādi. Bet esmu sapratusi, ka nemaz tik traģiski nav - jācenšas sevi uzturēt uz pozitīvas nots. Ļoti liela nozīme tam ir apkārtējiem - lai savējie atbalsta. Neesmu par slimību stāstījusi viesiem, jo cilvēki nesaprot, kas tas ir un arī šīs sajūtas nevar saprast līdz tu pats to neesi piedzīvojis. Kā arī ne vienmēr visiem ir jāzina lietas, kuras viņus tieši neskar - lai nebūtu tas, ka pret tevi uzspēlēti saudzīgi izturas utt. Inficēt apkārtējos nevaru - jo ir jābūt kontaktam ar asinīm.
Visvairāk žēl ir tas, ka cilvēki nezina, kur var dabūt C hepatītu. Daudzi nezina, ka ar to slimo un nodzīvo visu mūžu un nejauši var inficēt citus. Ja es būtu zinājusi, cik ārstēšanās būs grūta, es diez vai uz ko tādu parakstītos, bet iespējams tas tieši ir labi. Citiem varu ieteikt - ja ir kaut mazākās cerības, ka terapija palīdz - doties cīņā un uzveikt šo briesmīgo slimību!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru