Par to protams salasījos internetā, bet citiem neieteiktu tajā tik ļoti iedziļināties...Saņēmu ziņu no LIC par ierašanos uz aknu biopsiju - apstiprināju,ka būšu. Divas dienas sanāk būt slimnīcā - LIC. Pirmajā no paša rīta jāierodas un ja viss norit veiksmīgi, tad nākamajā dienā jau tiek mājās. Tā kā biju lasījusi arī ar letāla varianta iespējamību, tad uz biopsiju devos ar plašām izjūtām un ne tām labākajām - neziņa un bailes bija briesmīgas. Bet nu ievilku elpu un devos pretī nezināmajam. Man paveicās - tiku istabiņā ar divām fantastiskām sievietēm. Istabiņas bija kā kūrortā - pat brokastis deva jau tajā rītā (jo ieradāmies agri-jau ap 8iem). PALDIES jaukajām māsiņām. Neiztikām bez ārsta apskates un uz vieniem, diviem jau solīja vest uz biopsiju. Tās stundas likās garas - ko tikai nepārrunājām gaidot. Kompānija bija tik laba, ka beigās pat smējāmies un piemirsām,ka bijām slimnīcā. Pienāca brīdis doties uz biopsiju - dabūjām divas šprices dibenā. Otrā bija ļoti kodīga,bet nu māsiņa jau brīdināja. Es domāju, ka tā otrā ir atsāpinošā. Tad gaitenī gaidījām savu kārtu uz biopsijas veikšanu. No kabineta visus izveda braucamajos ratiņos. Vajadzēja redzēt to dažu vīriešu acis...viņi bija vairāk nobijušies kā mēs. Man no mums trijām pirmajai tika gods doties uz biopsiju - tad gan dūša sašļuka. Noguldīja uz sāniem, teica, lai neizkustās. Tikai tad labajā sānā ielaida vietējo anestēziju.. Ārste bija jauka un teica,ka noteikti kaut ko jutīšu,bet nevajadzētu sāpēt. Tas bija viens mirklis - skaņa bija kā ar skavotāju kaut ko pieskavotu, bet sajūtas gandrīz nekādas...it kā jutu, bet laikam biju tā pārbijusies un saspringusi (ārste gan teica,lai atslābinos un to darīju iespēju robežās), ka biju pārsteigta,ka tas process tik ātrs un nesāpīgs. Viens klikšķis un viss gatavs :) Tā otrā šprice sāpēja vairāk :) Atvieglojums bija neizsakāmi liels un smaids sejā parādījās no jauna. No kabineta izveda braucamajos ratiņos, jo nedrīkstēja kustēties, un aizveda gandrīz līdz gultai - atlika tikai ieiet palātā un pāris solus aiziet līdz gultai. Tad tika atnesti aukstuma kluči, ko pielikt pie sāna. Bija tā mierīgi jāguļ vairākas stundas un vēl pēc tam 1 stundu bez aukstuma kluča. Nogulēt bija grūti - uz viena sāna un tik ilgi, bet tas nebija neizturami. Pašā vakarā jau smējāmies un klačojāmies. Nākamajā rītā bija ultrasonogrāfijas pārbaude - vai nav asiņošanas no aknas utt. Viss bija veiksmīgi un jau ātri tikām mājās.
Katrā ziņā LIC 4. nodaļas māsiņas ir lieliskas - apkalpošana un attieksme ļoti laba - pat neticējām, ka par to mums nav jāmaksā. Katrā ziņā neiesaku baidīties no aknu biopsijas - tas nav nekas briesmīgs!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru