Nu jau ledusskapī palikusi tikai 1 injekcija :) Pirmdien iesāku 47. terapijas nedēļu. Garš ceļš noiets un ne jau rozēm kaisīts.. Pēcpotes dienā gan bija ļoti slikti - no gultas izlīdu tikai ap 1iem dienā un sapratu, ka tomēr spēka nav, sāp galva un izmērīju temp. - bija 37,4. Bija beigušās pretsāpju tabletes un iedzēru citas, kas domātas temp. un drudzim. Tad sanāca aizmigt un pamodos tikai ap pus 8iem vakarā. Un tāpat nejutos labi, bet vismaz varēju izlīst no gultas. Vakar no rīta gan jutos labi - cēlos jau 7os un pa dienu vēl izbraucu ar riteni, jo bija jauks laiks. Man jau bija aizdomas, ka sapriecājos, jo uz pēcpusdienu parādījās drebuļi, galva ļoti sāpēja, visi muskuļi sāpēja un likās, ka ķermenis ir salauzts. Bet iztiku bez pretsāpju zālēm - nebija viegli, bet pacietu.
Šorīt pamodos ar nespēku un galvassāpēm - vēl tagad tā jocīgi. Būs jāiedzer pretsāpju tablete, jo jābrauc uz dārzu. Knapi no gultas izlīdu - sajūta, ka traktors būtu pāri pārbraucis..
Diena pavadīta ļoti labi - biju dārzā un vakarā pat izbraucu ar riteni. Nedaudz ar piespiešanos, jo grūti izturēt slodzi, bet nu cenšos iekustināt organismu. Redzēsim kā būs rīt.. Galva nedaudz dulla, bet var izturēt.

Nu jau kādu laiciņu nav sanācis neko uzrakstīt... Dzīve iegrozījās tā, ka zaudēju sev tuvu cilvēku un viss sagriezās kājām gaisā. Nu jau nezinu, kuras ir blaknes, kuras ir vienkārši lielas emocionālas sāpes. Bet pamazām sāku atgūties. Biežak sāp celis un iesāpas muguras lejasdaļa - sevišķi pēcpotes dienā. Sāku atkal sajust galvas spiešanu, siež acis un redze tālumā vairs nav tik asa. Iespējams, no spiediena uz acīm. Lai nedomātu liekas domas, cenšos būt cilvēkos, kaut ko darīt un nu jūtu, ka organisms ir noguris. Rīt priekšā priekšpēdējā injekcija. Tikai 2 nedēļas vēl būs jāpavada mokošās sajūtās un tad jau cerams tas viss pazudīs... Cenšos arī vairāk fiziski kustēties - izbraucu ar riteni. Uznest riteni uz 3. stāvu gan ir pārbaudījums - iepriekš tas man nesagādāja problēmas, bet nu jau 2. stāvā jūtu, ka ļoti jāsaņemās, lai tiktu tālāk. Kopumā var paciest visas sajūtas. Vairāk smagi ir emocionāli. Tagad arī visi kaut kur grib iet utt., bet es bez darba, turklāt jāatdod parāds par zālēm. Lai gan neviens man neko neprasa un nav steidzami - tas tomēr iekšēji grauž.
Biju pārbaudīt dzīmumzīmes - daktere ieteica vispār nesauļoties. Grūti pateikt vai tas ir no zālēm vai vecā saules ietekme parādās uz āru līdz ar zāļu lietošanu. Tā kā zāles nodzen imunitāti, tad iespējams no tā man parādās jaunas dzimumzīmes. Viena gan vēl aug un to pārbaudīšu rudenī.

Kopumā varu teikt, ka brīvdienas pavadītas labi. 6dien jau varēju aizmirst par galvassāpēm, bet 7ien sāka sāpēt kreisais celis - arī nekustinot kāju bija tāda spiedoša sajūta.
Vakar pa dienu jau jutu, ka galvu atkal sāk spiest. Pusi dienas nogulšņāju pa dīvānu lasot grāmatu, jo kustoties jutu nespēku un galvassāpes. Laikam organisms jau juta, kas vakarā ir priekšā.
Pagājušajā naktī pēc injekcijas gulēju ļoti slikti - modos augšā un grozījos. Šodien jau atkal sāk spiest galvu - pagaidām domāju iztikt bez pretsāpju tabletēm, bet nezinu cik ilgi spēšu. Noteikti uz vakaru vienu iedzeršu. Ledusskapī palikušas vēl tikai 3 šprices - gribas, lai šīs sajūtas beidzas pēc iespējas ātrāk!

Otrdien pēc potes jutos slikti. Reiba galva. Galvassāpes bija grūti izturamas pat pēc 2 pretsāpju tabletēm.
Toties vakar no rīta gan bija ok. Devos uz LIC - analīzes pavisam nedaudz, bet ir uzlabojušās. Vairogdziedzeris arī ir ok. Alat no 25 jau bija 15. Nu jau ieeju finiša taisnē - dabūju pēdējo zāļu komplektu un maija sākumā nodošu analīzes uz HCV RNS.  Atdevu dr. Zālītei 1 tablešu iepakojumu ar 140 kapsulām, izskatās, ka nākammēnes vedīšu vēl, jo viņa teica, ka pēc pēdējās injekcijas tabletes vairs nevajag dzert. Jautāju par pārbaudi partnerim - nevajagot biežāk kā reizi gadā.
LIC gan bija bardaks - reģistratūrā lēni gāja un gandrīz 1 h gaidīju pie daktera. Tiku takal pie tādas blondas māsiņas - viņa gan sāpīgi dur - zemāk nekā locījuma vieta, varbūt tāpēc tik sāpīgi. No rīt jau laicīgi iedzēru pretsāpju zāles un varu teikt, ka jutos ok. Galva bija karsta un jūtīga, bet sajūtas ne tuvu nav tik briesmīgas kā otrdien - kad reiba galva un kāds atkal galvā traki ārdījās. Vakarā gan jutos slikti - atgriezās džinkstoņa galvā un jau laicīgi aizgāju gulēt, lai beigots galvassāpes.
Šorīt varu teikt, ka galva ir dulla, bet ir bijis trakāk. Pēc pieredzes zinu - par sajūtām nevar spriest no rīta, jo tad man tas ir labākas. Uz vakaru parasti elle nāk virsū!
Bet pozitīvais šajā visā - palicis tikai 1 mēnesis!!! :) :) :)

Atkal jau pāris dienas ir pagājušas. Varu atzīties - slinkums te rakstīt, jo papildus sekoju līdzi tam, kas notiek www.calis.lv.  Pamanīju, ka uz pleca ievēroju tādus sarkanus punktiņus ādā - izskatās, ka veidojas dzīmumzīmes vai arī vienkārši ādas defekts no zālēm. Tas bija pirms pāris dienām, bet skatos, ka pārgāja. Domāju jau, ka āk veidoties jaunas dzimumzīmes. Pēc terapijas būs jāaiziet pie ārsta, jo vēl citas ir aizdomīgas. Uz sejas parādās sarkanīgas pumpiņas - domāju no zālēm vai arī no tā, ka pārtraucu dzert hormonu tabletes. Tagad jau mazliet mazāk. 6dien naktī slikti gulēju. Miegs ir kā kuru nakti - pārsvarā bieži grozos un mostos augšā. Arvien biežāk negribas rādīties cilvēkos. Šodien mazgāju matus - pilna galva ar mazajiem matiem, ataug izkritušie. Esošie turpina izkrist, no maniem biezajiem palikusi varbūt kāda 1/3. Kopumā jūtos sakarīgi, lai gan traucē dullums galvā. Kašķīgums gan man uznāk, kad jāiet uz veikalu un jādomā ko taisīt ēst - bet parati bubinu iekšēji! Draugs jau apradis ar manu situāciju un ēšanas ziņā neprasa kulinārijas brīnumus.
Man savukārt atkal nāk bailes virsū - iedomājos par šodienas poti un jau nelabi sametās par sajūtām, kas būs rīt. Jūtu jau, ka galvu sāk spiest. Jau iesākusies terapijas 44. nedēļa - ledusskapī 1 šprice. Trešdien plānoju doties pēc pēdējās devas - pēdējām 4 špricēm!!! Nauda zālēm jau ir aizrunāta - bez brāļa palīdzības nāktos šo visu pārtraukt, jo zālēm naudas man nav.
Brīnos par ģimenes ārstu - aizsūtīju draugu, lai arī pajautā nosūtījumu analīzēm. Ārste pat nezināja, cik bieži partnerim būtu jāpārbaudās, ja vienam ir C heptīts. To nu es vēlreiz paprasīšu LIC. Būs ģimenes ārstam jāaiznes grāmata. Bet pozitīvi, ka vismaz interesējas par šo slimību. Tagad daudzi prasot nosūtījumus uz pārbaudi - esot sacelta brēka. BET - ir jau arī par ko. Tas nav normāli, ka liela daļa par to uzzina nejauši pārbaudot veselību.