Atkal jau pāris dienas ir pagājušas. Varu atzīties - slinkums te rakstīt, jo papildus sekoju līdzi tam, kas notiek www.calis.lv.  Pamanīju, ka uz pleca ievēroju tādus sarkanus punktiņus ādā - izskatās, ka veidojas dzīmumzīmes vai arī vienkārši ādas defekts no zālēm. Tas bija pirms pāris dienām, bet skatos, ka pārgāja. Domāju jau, ka āk veidoties jaunas dzimumzīmes. Pēc terapijas būs jāaiziet pie ārsta, jo vēl citas ir aizdomīgas. Uz sejas parādās sarkanīgas pumpiņas - domāju no zālēm vai arī no tā, ka pārtraucu dzert hormonu tabletes. Tagad jau mazliet mazāk. 6dien naktī slikti gulēju. Miegs ir kā kuru nakti - pārsvarā bieži grozos un mostos augšā. Arvien biežāk negribas rādīties cilvēkos. Šodien mazgāju matus - pilna galva ar mazajiem matiem, ataug izkritušie. Esošie turpina izkrist, no maniem biezajiem palikusi varbūt kāda 1/3. Kopumā jūtos sakarīgi, lai gan traucē dullums galvā. Kašķīgums gan man uznāk, kad jāiet uz veikalu un jādomā ko taisīt ēst - bet parati bubinu iekšēji! Draugs jau apradis ar manu situāciju un ēšanas ziņā neprasa kulinārijas brīnumus.
Man savukārt atkal nāk bailes virsū - iedomājos par šodienas poti un jau nelabi sametās par sajūtām, kas būs rīt. Jūtu jau, ka galvu sāk spiest. Jau iesākusies terapijas 44. nedēļa - ledusskapī 1 šprice. Trešdien plānoju doties pēc pēdējās devas - pēdējām 4 špricēm!!! Nauda zālēm jau ir aizrunāta - bez brāļa palīdzības nāktos šo visu pārtraukt, jo zālēm naudas man nav.
Brīnos par ģimenes ārstu - aizsūtīju draugu, lai arī pajautā nosūtījumu analīzēm. Ārste pat nezināja, cik bieži partnerim būtu jāpārbaudās, ja vienam ir C heptīts. To nu es vēlreiz paprasīšu LIC. Būs ģimenes ārstam jāaiznes grāmata. Bet pozitīvi, ka vismaz interesējas par šo slimību. Tagad daudzi prasot nosūtījumus uz pārbaudi - esot sacelta brēka. BET - ir jau arī par ko. Tas nav normāli, ka liela daļa par to uzzina nejauši pārbaudot veselību.