Nu jau ledusskapī palikusi tikai 1 injekcija :) Pirmdien iesāku 47. terapijas nedēļu. Garš ceļš noiets un ne jau rozēm kaisīts.. Pēcpotes dienā gan bija ļoti slikti - no gultas izlīdu tikai ap 1iem dienā un sapratu, ka tomēr spēka nav, sāp galva un izmērīju temp. - bija 37,4. Bija beigušās pretsāpju tabletes un iedzēru citas, kas domātas temp. un drudzim. Tad sanāca aizmigt un pamodos tikai ap pus 8iem vakarā. Un tāpat nejutos labi, bet vismaz varēju izlīst no gultas. Vakar no rīta gan jutos labi - cēlos jau 7os un pa dienu vēl izbraucu ar riteni, jo bija jauks laiks. Man jau bija aizdomas, ka sapriecājos, jo uz pēcpusdienu parādījās drebuļi, galva ļoti sāpēja, visi muskuļi sāpēja un likās, ka ķermenis ir salauzts. Bet iztiku bez pretsāpju zālēm - nebija viegli, bet pacietu.
Šorīt pamodos ar nespēku un galvassāpēm - vēl tagad tā jocīgi. Būs jāiedzer pretsāpju tablete, jo jābrauc uz dārzu. Knapi no gultas izlīdu - sajūta, ka traktors būtu pāri pārbraucis..
Diena pavadīta ļoti labi - biju dārzā un vakarā pat izbraucu ar riteni. Nedaudz ar piespiešanos, jo grūti izturēt slodzi, bet nu cenšos iekustināt organismu. Redzēsim kā būs rīt.. Galva nedaudz dulla, bet var izturēt.