Vakar biju pie ģimenes ārsta, lai izņemtu slimības lapu, ko iesniegt VSAA. Slimības lapa turpinās. Rnājām ar ģiemenes ārstu, ka šeit pašam ir jāurbjas visam cauri, nav nekas sakārtots. No š.g. var būt uz darbnespējas lapas un vienlaicīgi iestāties bezdarbniekos. Sūtīju vēstuli uz NVA - tur atbildēja, ka tā nevar, bet VSAA teica, ka var. Tad nu es pieteicos NVA un aizejot teicu, ka man ir šādi atbildēts. Tad nu rīt būs info diena un aiznesīšu e-pastu. Uzrakstīju arī atpakaļ, ka šī man atsūtītā informācija nav patiesa. Uz to saņēmu atvainošanās vēstuli. Ja es nebūtu pati gājusi un vākusi informāciju, tad es zaudētu naudu, t.i., izmaksa būtu mazāka, jo bezdarbnieka pabalstu rēķina arī no slimības pabalsta summas. Jo ilgāk novilktu iestāšanos bezdarbniekos, jo lielāka iespēja saņemt mazāku aprēķinu, jo pabalstu rēķina no pēdējā gada iemaksām. Šeit var redzēt, cik atbildīgi katra institūcija dara savu darbu, jo uz manu e-pastu atbildēja juridiskā departamenta direktors.
Vakar takal bija dulla galva un nedaudz reiboņi. Šodien deniņi karsti un dullums galvā, ka arī nespēks. Kā izstaipos vai ko straujāku daru, tā sareibst galva. Ne gluži līdz ģībšanai, bet nu uz to pusi.

Nu jau atkal jauna nedēļa. Pēc trešdienas sliktajām sajūtām, varu teikt, ka ir labāk, bet galva katru dienu ir dulla un nedaudz reibst. Ir liels nogurums. Vakar bija 11. mēneša 3. pote. Šoreiz sāpēja, kad iedūru kājā un tecēja asinis. Laikam sāk pietrūkt tauku, kur iedurt. Vakar  pēcpusdienā sāka spiest galvu un sāpēja acis. Šodien no gultas izlīdu tikai pa dienu - atkal bija bail kustēties, jo kā sāku rosīties, tā sāk sāpēt galva. Šodien bija tāpat. Jau laicīgi iedzēru pretsāpju tableti. n vēlāk vel vienu, jo  bija ābrauc ar mašīnu. Varu teikt, ka ir grūti vadīt mašīnu. Jūtu, ka pietrukst asā reakcija, bet par visu vairāk ir grūti sakoncentrēties uz ilgāku laiku.It īpaši pēcpotes dienā. Tagad sēžu un jūtu, ka spiediens galvā palielinās. Galva nedaudz reibst. Jācer, ka rīt būs labāk.

Jau naktī pamodos un jutu, ka briesmīgās galvassāpes ir zudušas. To dēļ bija grūti aizmigt. No rīta gan ar grūtībām izlīdu no gultas. Bija prieks, jo galva nesāpēja, bet toties šķita, ka sāpes parmetušās uz muguras lejasdaļu. Grūti bija pat nosēdēt - velkošas sāpes. Ar laiku atgriezās galvas dullums un džinkstēšana. Bija liels nespēks. Dienu pavadīju uz dīvāna lasot grāmatu, lai gan to darīt bija grūti, jo spieda uz acīm. Labās sajūtas pārgāja pāris stundu laikā. Nu jau vakarā galva atkal plīst pušu, temp. bija 37,4 - nespēks muskuļos, drebuļi, nespēja sakoncentrēties un ilgi pavadīt vertikālā stavoklī. Pa dienu šķita, ka atkal pampst ciet acis, bet tas iespējams no temp. un galvassāpēm. Šodien jūtos tā it kā man pāri būtu pārbraucis traktors un viss ķermenis ir sagrauts.  Ceru, ka rīt būs labāk - jo bailes par asins analīzēm. Ja jau pirms 2 nedēļām bija uz kritiskās robežas, tad vai ar šīm sajūtām rādītāji nekrīt vēl zemāk..

Nakts bija tada pa pusei negulēta. Drebuļi gan nebija, bet pagulēt arī nevarēju. No rīta bija bail celties - dēļ galvassāpēm. Protams, kā modos un lēnām cēlos, tā tās atkal bija klāt.Iedzēru uzreiz pretsāpju tableti. Bet tāpat galva dulla visu dienu. Tagad uz vakaru pavisam traki. Temp. 37,3, bet galvassāpes nežēlīgas. Gribas pa sienā rāpot vai atdalīt galvu no ķermeņa. Liekas, ka kāds tur pamatīgi plosās pa galvu. Arī nespēks visu dienu. Galva džinkst, kaut kas sīc un dīc. Liekas, ka uzsprāgs un atkal jūtu pulsējam asinsvadus deniņos. Pēc pieredzes - tas liecina par stiprām galvassāpēm. Un tādas tās arī ir - šķiet, ka sajukšu prātā no sāpēm!!!

Ceturtdien vispār bija tāda jocīga diena - no rīta nevarēju pamosties (lai gan iepriekš jau 7os biju augšā), biju uz sejas procedūru + masāžu. Pasakaini. Laikam tā atslābinājos, ka galva bija dulla. Lai gan varbūt ne no tā, jo pamodos ar aizpampušām acīm. Tad nu pa dienu bija jāiet iestāties "bezdarbniekos" - tad gan uznāca nelabums, bezspēks, nejutos savā ādā un tā ir joprojām. Galva smaga, acis ik pa laikam miglojas. Es jau sapriecājos, ka šī nedēļa pēc potes būs viegla, bet laikam organisms ir noguris.Piektdien un sestdien arī nejutos savā ādā. Galva džinkst gan no rīta, gan vakarā. Sajūta ka ik pa laikam noreibst galva. Vakar un aizvakar bija sajūta, ka acis pampst ciet. Staigāju kā dulla muša. Sestdienas vakarā sanāca braukt ar mašīnu - nu knapi ar galiem - labi, ka nebija tāls gabals un braucu pa pilsētu. Pa tumsu un lietu šķita, ka vispār nejūtu ne ceļu, ne mašīnu.
Šovakar priekšā 11. mēneša 2. pote un jau pa dienu jutu, ka galva "sāk dzīvot savu dzīvi" - spiež uz acīm! Neteikšu, ka šonedēļ esmu jutusies spēka piepildīta. Laikam nāk virsū nogurums, liels, liels nogurums. Iespējams pie vainas tas, ka pagājušajā otrdienā pēc potes nesanāca izgulēt visu nelabumu, pusi dienu sanāca braukāt apkārt - cūcības likums, ka visam svarīgajam jānotiek tieši pēcpotes dienā, citās dienās mani nevienam tik ļoti nevajag. Un tā nu visu nedēļu nejūtos savā ādā. Tagad arī tāds vējš, lietus un slapjš sniegs ārā - iespējams tas dod savu devu manam nogurumam un gurdenumam.
Pote nu ir ielaista rokā. Kaut kā šonedēļ štruntīgi sanāca - roka jūtīga pēc dūriena un izņemot adatu, asinis tecēja vairāk kā parasti. Būšu aizskārusi kādu asinsvadu. Galva dulla un plānoju jau pēc 1h doties gulēt... Kaut nu nakts paietu kaut cik normālā miegā.

Vēl palikušas tikai 6 potes!!! Tas priecē un dod stimulu saņemties!!!

Pirmdien iesāku 11. terapijas mēnesi. Taisot injekcijas šprici ievēroju, ka kaut kas nav - nav ielikuši dezinfekcijas salvetes. Tā kā pamācību metu ārā, tad izskatīju to. Salvetes nebija. Izskatīju atlikušos 3 iepakojumus, kas glabājas ledusskapī - arī tur nebija nevienas salvetes. Labi, ka majās bija spirts, tad nu izmantoju to. Forumā lasīju, ka arī citiem tā ir.. Vakarā jau laicīgi gāju gulēt, lai nejustu galvassāpes. Negulēju labi, bieži grozījos. No rīta sanāca celties jau irms 11iem - neplānoti bija jāizbrauc ar mašīnu. Traki gan bija, bet nu veiksmīgi. Vienkarši ir cilvēki, kuri ar to nezina, jo negribu lieki uztraukt. Tā nu turējos cik varēju. Lai gan galva bija dulla kā ar vati piebāzta, vienu brīdi par vēders sarāvās krampī. Iedzēru pretsāpju tableti no rīta un tad arī pēcpusdienā, jo galva sāpēja. Vakarā laicīgi gāju gulēt. Šodien jau 7os biju augšā un daudz ko paspēju padarīt. Uz pēcpusdienu jau jutu, ka mugura sāk sāpēt un galva atkal sāk spiest. Bet var paciest - sāpes ir bijusas trakākas. Jūtu, ka jau laicīgi došos gulēt, jo muskuļos ir jūtams liels gurdenums.
Morāli paliek ļoti grūti. Jau 2 mēnešu daļu naudu par zālēm aizņemos. Izksatās, ka nākamajai devai jāaizņemās būs pilna summa. Tas ir smagi un grauž mani no iekšpuses. Lai gan garastāvoklis pēdējas nedēlas svārstās ļot strauji. Ir dienas, kad viss riebjas, neko negribas, krītu histērijā, tad atkal ir pacēlumi. Lai gan tos pacēlumus gribētos vairāk, tāpēc cenšos iemācīties sliktās domas aizdzīt. Švaki, bet reizēm sanāk. Trakakā jau ir doma, ka jāmaksā par zālēm, par dzīvokli (pag.mēn. rekordliela summa), jāpērk ēst un vēl vitamīni jāpērk, lai analīzes nenokristos pavisam, bet ienākumu praktiski nav...

Pēdējās dienas man ir dubults nogurums. Sāku izjust arī muguras sāpes, lai gan ne vairs muguras lejasdaļā, bet gan augšpusē, bet ne tik traki kā bija pirms tam. Šodien jūtu, ka paaugstinās spiediens galvā un deniņos.