Jau naktī pamodos un jutu, ka briesmīgās galvassāpes ir zudušas. To dēļ bija grūti aizmigt. No rīta gan ar grūtībām izlīdu no gultas. Bija prieks, jo galva nesāpēja, bet toties šķita, ka sāpes parmetušās uz muguras lejasdaļu. Grūti bija pat nosēdēt - velkošas sāpes. Ar laiku atgriezās galvas dullums un džinkstēšana. Bija liels nespēks. Dienu pavadīju uz dīvāna lasot grāmatu, lai gan to darīt bija grūti, jo spieda uz acīm. Labās sajūtas pārgāja pāris stundu laikā. Nu jau vakarā galva atkal plīst pušu, temp. bija 37,4 - nespēks muskuļos, drebuļi, nespēja sakoncentrēties un ilgi pavadīt vertikālā stavoklī. Pa dienu šķita, ka atkal pampst ciet acis, bet tas iespējams no temp. un galvassāpēm. Šodien jūtos tā it kā man pāri būtu pārbraucis traktors un viss ķermenis ir sagrauts.  Ceru, ka rīt būs labāk - jo bailes par asins analīzēm. Ja jau pirms 2 nedēļām bija uz kritiskās robežas, tad vai ar šīm sajūtām rādītāji nekrīt vēl zemāk..