Pirmdien iesāku 11. terapijas mēnesi. Taisot injekcijas šprici ievēroju, ka kaut kas nav - nav ielikuši dezinfekcijas salvetes. Tā kā pamācību metu ārā, tad izskatīju to. Salvetes nebija. Izskatīju atlikušos 3 iepakojumus, kas glabājas ledusskapī - arī tur nebija nevienas salvetes. Labi, ka majās bija spirts, tad nu izmantoju to. Forumā lasīju, ka arī citiem tā ir.. Vakarā jau laicīgi gāju gulēt, lai nejustu galvassāpes. Negulēju labi, bieži grozījos. No rīta sanāca celties jau irms 11iem - neplānoti bija jāizbrauc ar mašīnu. Traki gan bija, bet nu veiksmīgi. Vienkarši ir cilvēki, kuri ar to nezina, jo negribu lieki uztraukt. Tā nu turējos cik varēju. Lai gan galva bija dulla kā ar vati piebāzta, vienu brīdi par vēders sarāvās krampī. Iedzēru pretsāpju tableti no rīta un tad arī pēcpusdienā, jo galva sāpēja. Vakarā laicīgi gāju gulēt. Šodien jau 7os biju augšā un daudz ko paspēju padarīt. Uz pēcpusdienu jau jutu, ka mugura sāk sāpēt un galva atkal sāk spiest. Bet var paciest - sāpes ir bijusas trakākas. Jūtu, ka jau laicīgi došos gulēt, jo muskuļos ir jūtams liels gurdenums.
Morāli paliek ļoti grūti. Jau 2 mēnešu daļu naudu par zālēm aizņemos. Izksatās, ka nākamajai devai jāaizņemās būs pilna summa. Tas ir smagi un grauž mani no iekšpuses. Lai gan garastāvoklis pēdējas nedēlas svārstās ļot strauji. Ir dienas, kad viss riebjas, neko negribas, krītu histērijā, tad atkal ir pacēlumi. Lai gan tos pacēlumus gribētos vairāk, tāpēc cenšos iemācīties sliktās domas aizdzīt. Švaki, bet reizēm sanāk. Trakakā jau ir doma, ka jāmaksā par zālēm, par dzīvokli (pag.mēn. rekordliela summa), jāpērk ēst un vēl vitamīni jāpērk, lai analīzes nenokristos pavisam, bet ienākumu praktiski nav...