Ceturtdien vispār bija tāda jocīga diena - no rīta nevarēju pamosties (lai gan iepriekš jau 7os biju augšā), biju uz sejas procedūru + masāžu. Pasakaini. Laikam tā atslābinājos, ka galva bija dulla. Lai gan varbūt ne no tā, jo pamodos ar aizpampušām acīm. Tad nu pa dienu bija jāiet iestāties "bezdarbniekos" - tad gan uznāca nelabums, bezspēks, nejutos savā ādā un tā ir joprojām. Galva smaga, acis ik pa laikam miglojas. Es jau sapriecājos, ka šī nedēļa pēc potes būs viegla, bet laikam organisms ir noguris.Piektdien un sestdien arī nejutos savā ādā. Galva džinkst gan no rīta, gan vakarā. Sajūta ka ik pa laikam noreibst galva. Vakar un aizvakar bija sajūta, ka acis pampst ciet. Staigāju kā dulla muša. Sestdienas vakarā sanāca braukt ar mašīnu - nu knapi ar galiem - labi, ka nebija tāls gabals un braucu pa pilsētu. Pa tumsu un lietu šķita, ka vispār nejūtu ne ceļu, ne mašīnu.
Šovakar priekšā 11. mēneša 2. pote un jau pa dienu jutu, ka galva "sāk dzīvot savu dzīvi" - spiež uz acīm! Neteikšu, ka šonedēļ esmu jutusies spēka piepildīta. Laikam nāk virsū nogurums, liels, liels nogurums. Iespējams pie vainas tas, ka pagājušajā otrdienā pēc potes nesanāca izgulēt visu nelabumu, pusi dienu sanāca braukāt apkārt - cūcības likums, ka visam svarīgajam jānotiek tieši pēcpotes dienā, citās dienās mani nevienam tik ļoti nevajag. Un tā nu visu nedēļu nejūtos savā ādā. Tagad arī tāds vējš, lietus un slapjš sniegs ārā - iespējams tas dod savu devu manam nogurumam un gurdenumam.
Pote nu ir ielaista rokā. Kaut kā šonedēļ štruntīgi sanāca - roka jūtīga pēc dūriena un izņemot adatu, asinis tecēja vairāk kā parasti. Būšu aizskārusi kādu asinsvadu. Galva dulla un plānoju jau pēc 1h doties gulēt... Kaut nu nakts paietu kaut cik normālā miegā.

Vēl palikušas tikai 6 potes!!! Tas priecē un dod stimulu saņemties!!!