Šodien darbā bija jocīgas sajūtas. Bija jākrāmē prece un vienā brīdī sāka traki dauzīties sirds - tā, ka likās, ka sitas pret ādu un ļoti, ļoti ātri. Galva sāka tā kā pulsēt un jutu, ka nāk ģībiens.. Šo sajūtu pāris reizes dzīvē esmu piedzīvojusi un nu jau to protu aptuveni atpazīt. Nenokrist palīdz dziļa elpas ievilkšana un nomierināšanās. Darbā nogāzties negribētu.. Tā man sirds sitās kādas 2 reizes. Sāku domāt, ka varbūt slodze ir par lielu. It kā gribās daudz ko darīt, bet sajūta, ka organisms tam netiek līdzi.
Vakar vakarā atcerējos par grāmatu, ko iegādājos, kad uzzināju par slimību: Pēteris Apinis "Uzveikt C hepatītu".
Calis.lv portālā uzzināju par interesantu dokumentu http://vec.gov.lv/uploads/files/4d08c09c5b481.pdf. Interesanti palasīt. Patika teikums: "Pacientu informē par plānotās terapijas norisi, iespējamām blaknēm un galarezultāta variantiem" - neko īsti neviens ārsts nav stāstījis..vismaz man nē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru