Sveiciens svētkos! :)
Pirmdien atkal bija injekcijas diena - noslēdzu 6. terapijas mēnesi. Iekrita tā, ka šī nedēļa tāda saspringta un otrdienā nācās braukt uz Rīgu pēc nākošās zāļu devas. Špricēju labajā kājā un kaut kā jau otro mēnesi tur pote sāp visvairāk - rokās gan praktiski nejūtu. Naktī jutu, ka ir drebuļi, bija pavisam auksti. No rīta knapi izlīdu no gultas - galva plīsa pušu un bija temp. Iedzēru pretsāpju tableti, jo bija jātiek līdz Rīgai pie ārsta. Šoreiz pie dakteres Zālītes rindas nebija. Vienīgi kādas 30 min. gaidīju reģistratūrā - tur vispār ir bardaks, neviens neko nesaprot. Analīzes man bija labas. Nolēmu šoreiz ārstu izjautāt un prasīju ar akūta un hroniska hepatīta atšķirībām. Akūts noritot ātri un to var izārstēt. Cik sapratu, tad hronisku hepatītu izārstēt ir ļoti grūti un maza iespēja - vīrusu var nodzīt līdz zemākajam līmenim. Man, protams, ir hroniskais un 1. genotips, kas grūti pakļaujas ārstēšanai. Bet labi vismaz, ka zāles nebojā asinis un analīzes ir labas. Jautāju par to, ka man liekas, ka dažreiz sajūtu aknu, bet viņa tikai noteica, ka akna nesāpot. Atbraucu mājās un gāju gulēt, jo bija temp. 37,4 grādi. Nākamajā dienā man bija sapulce - pamosties knapi varēju. Vakarā atkal uzkāpa temp. un šoreiz jau uz 38, 1 grādu - šoreiz iedzēru Paracetamolu, jo sapratu, ka neaizmigšu, jo visi muskuļi sāpēja. Nākamā diena nebija labāka - galva sāpēja un temp. bija 37,1. Atkal pa dienu gulēju. Šorīt gan piecēlos labi, ja neņem vēra, ka miegs gan nāca. Darbā bija daudz ko darīt un diena ātri paskrēja. Tagad vakarā tikai spiež galvu, jūtīga mugura, bet šķiet, ka temp. nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru