otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Vēstule veselības ministrei

Ļ.cien. Veselības ministrei I.Circenei
Labdien,
Man ir 24 gadi. Pirms nepilna gada uzzināju, ka esmu inficējusies ar C hepatītu un man tas ir hroniskā formā. Lieki teikt, ka morāli tas mani sagrāva un vienīgās domas bija par to, kā atgūt darba spējas, jo vēlos pilnvērtīgi strādāt un veidot ģimeni, vēlos bērnus un galvenais – palikt Latvijā. Tā kā veselības jomā skaidrības nav, tad ilgi domāju par terapijas uzsākšanu, jo atlikt 120 Ls mēnesī zālēm es nevaru. Saņemu mēnesī tikai minimālo algu un lieku līdzekļu man nav. Zinu, ka 2011. gada sākumā tika panākta vienošanās ar bijušo ministru J.Bārzdiņu par 75 % valsts atbalstu HCV ārstēšanā un tas bija būtisks lēmums daudziem C hepatīta pacientiem, kuri naudas līdzekļu dēļ bija nonākusi strupceļā – ārstēties un dzīvot pilnvērtīgi, vai tieši pretēji. Zinu arī to, ka gada sākumā daudzi nogaidīja terapijas sākšanu, jo tik lieli naudas līdzekļi ir pieejami reti kuram.
Man bija iespēja nokārtot mazturīgas personas statusu, jo mani ienākumi nesasniedza 120 Ls mēnesī, turklāt bija samazinātas darba spējas, kas nozīmēja, ka varu strādāt tikai pusslodzes darbu, par ko varu pateikties darba devējam, jo daudziem šāda iespēja ir liegta. Līdz ar to ārstēšana līdz 2011. gada beigām man ir bez maksas. Terapiju saņemu jau 7. mēnesi un varu pateikt, ka paralēli strādāt ir grūti un nopelnīt naudu ārstēšanai nav iespējams. Ar bažām gaidu 2012. gada sākumu, jo klīst baumas, ka šī summa man būs jāmaksā no savas naudas, kuras man nav un mana nākotne nav skaidra.
Es ceru, ka pēc iespējas ātrāk būs skaidrība par terapijas izmaksām no 2012. gada 1. janvāra, jo tas izšķir tūkstošiem cilvēku likteņus, kuri ir darbaspējas vecumā un vēlas pelnīt sev un savai valstij, ka arī veidojot ģimeni rūpēties par Latvijas iedzīvotāju skaita palielināšanos. Un tiks saglabāta 100 % apmaksa mazturīgām personām, jo nāk ziema un pieaug izmaksas par dzīvokli. Es ļoti ceru, ka Jūs ļoti rūpīgi izvērtēsiet C hepatīta slimnieku nepieciešamību atbrīvoties no šīs nāvējošās infekcijas un samazināsiet šo cilvēku iespējas inficēt citus.
Zinu, ka daudzi cilvēki plāno aizbraukt, jo citās ES valstīs tiek apmaksāta C hepatīta ārstēšana, kas visbiežāk ir smaga, ar daudzām komplikācijām, ko dod spēcīgā terapija. Piemēram, HIV pacienti ārstēšanos saņem bez maksas, no tiem liela daļa ir narkomāni utml. personas. Savukārt C hepatīta pacientiem, kas ir darbaspējas vecumā un visbiežāk normāli strādājoši cilvēki, kas rūpējas par valsts labklājību, par ārstēšanos ir jāmaksā vairāki tūkstoši un šo infekciju var saņemt kaut vai pie zobārsta, kurš neapzināti cilvēku inficē. C hepatīta pacienti jūtas pamesti un atstāti bezcerīgā situācijā. Viņi vēlas strādāt un maksāt nodokļus, bet lielai daļai tas ir liegts. Veselības Ministrijai īpaša uzmanība būtu jāievērš šiem cilvēkiem, lai tie spētu pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū, kā arī būtiski atbalstīt jaunās māmiņas, kuras tikai grūtniecības laikā uzzina par šo slimību. Kur viņām ņemt naudu, ja knapi pietiek bērniņa uzturēšanai, bet darbaspējas ir novājinātas?
Mēs visi ceram uz Veselības Ministrijas sapratni un iespēju sniegt mums dzīvošanas iespēju. Mēs lūdzam palīdzību, jo mums nav citur kur vērsties. Turklāt valstij ir izdevīgāk apmaksāt terapiju, nekā vēlāk izmaksāt invaliditātes pabalstus, slimības lapas, ko izraisa vīrusa klātbūtne organismā. Un tas noteikti samazinātu cilvēku izbraukšanu, līdzekļu noplūšanu uz citu valstu kasēm, jo tie, kuri aizbrauks, noteikti ar lielu cieņu uztvers valsts atbalstu un rūpes par cilvēkiem, kuriem ne savas vainas dēļ ir nācies inficēties ar C hepatītu.
Ļoti ceru, ka Jūs pēc iespējas ātrāk darīsiet mums zināmu informāciju par HCV ārstēšanas izmaksām un nomierināt mūs, ka mums ir iespēja izdzīvot. Turklāt mēs ne tikai vēlamies ārstēties, bet informēt arī citus par šo bīstamo slimību.

Lai Jums izdodas!
 
Ar cieņu,
Kristīne Špone

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru