Trešdien biju LIC - šoreiz man sīkāk izstāstīja par rādītājiem. Izrādās ir vēl kaut kāds cipars (neprasīju gan no kā to nosaka), kas norādot vai terapijas gaita ir ok un tas man esot labs. Sapratu, ka pēc tā savā ziņa arī nosaka vai turpināt ārstēšanu. Sīkāk gan nejautāju, jo man tā bija pirmā dzirdēšana. Tā nu sanāk, ka katru reizi var uzzināt ko jaunu. Bija maz cilvēku, varbūt tāpēc Zālīte gribēja parunāt. Un slimības lapu tiešām var dabūt uz visu terapijas laiku, ja jūtas slikti. Visa tā temperatūra ir zāļu blaknes. Tā joprojām turās robežās līdz 37,4.
Vakar pa dienu pēkšņi sajutos pavisam dīvaini. Biju uz Sociālo dienestu, lai meģinātu nokārtot trūcīgās personas statusu, jo sarēķinot saprotu, ka terapijas pēdējiem trim mēnešiem naudas nesanāk un ir jāaizņemas. Protams, līdz trūcīgajam statusam man pietrūkst kādi padsmit lati mazāku ienākumu. Smieklīgi.. Bet paldies darbiniecei - varu tikai to labāko pateikt par Valmieras sociālo dienestu. Tas viss kopā laikam uzdeva uz jūtām un visu pēcpusdienu man ik pa laikam uznāk raudamais. Un vakarā, kad draugs atnāca mājās pēc darba, sapratu, ka ir ļoti svarīgi, ka tev blakus ir saprotošs cilvēks. Un tik viegli palika, ka varu kādam izlikt savas emocijas. Protams, mērķis nav uzvelt visu otram, tāpēc sakumā neko neteicu, bet viņš pats saprata pēc manis, ka nav viss labi. Vēl pašā vakarā lēnām mēģināju nomierināties, jo ik pa laikam gribējās raudāt. Neesmu no tām, kas ikdienā visu uzveļ citiem. Lai cik man ir bijis slikti, darbā gāju un darīju vairāk kā manos spēkos. Dažbrīd tas pat liekas pārdabiski - kā to var dabūt gatavu! Bet vienā brīdī cilvēks salūzt... un es varu atzīt, ka šobrīd cīnos ar šo salūšanu.
Šodien biju arī pie ģimenes ārsta atvērt B lapu. Gribēju pieteikt invaliditātes grupu, jo to var saņemt, ja diagnoze ir C hepatīts. Bet vienojāmies, ka to darīšu uz pavasara pusi, jo tad visticamāk viņi slēdz darba nespējas lapu un pabalsts esot 45-60 Ls. Izdevīgāk ir būt uz darba nespējas lapas.
Nu jau sajūtas mazliet ir saliktas pa plauktiņiem. Tikai to galvu atkal spiež, lai gan tā ir katru dienu. Sāku atkal sajust asinsvadus kreisajos deniņos - pulsē ik pa laikam. Laikam ir pareizs teiciens - rīts gudrāks par vakaru un šodien jau jūtos puslīdz kā cilvēks, tikai liels nogurums no visiem uztraukumiem.