HCV RNS - negatīvs

Trešdien saņēmu patīkamu ziņu. Biju nodot atkārtotās analīzes 6 mēnešu pēc terapijas beigām. HCV RNS - negatīvs, ALAT - 15 (pirms 6 mēn ALAT 20, HCV RNS  negatīvs) :) Tas nozīmē, ka beidzot no tā draņķa tiku vaļā!!! Šobrīd manā dzīvē tas ir viens no pozitīvākajiem momentiem, kas nozīmē, ka mana ilgā un gūtā cīņa nebija veltīga. Jūtos arī ok, mati beidzot sāk lielā ātrumā ataugt. Vienīgi svars turās ap 53 kg - varbūt no stresa, jo man te dzīvē dažādas pārmaiņas. Kopumā sūdzēties nevaru :) Vienīgi vēl netiku pie ārsta, jo LIC tagad ir pēc pieraksta un tad nu iešu nākamnedēļ un jautāšu, vai man pēc kāda laika būs vajadzīgas vēl kādas pārbaudes.

Un katram iesaku atcerēties - viss kas notiek, notiek uz labu. Tas paver mums iespējas uz dzīvi paraudzīties citām acīm un novērtēt to, kas ir mums apkārt! Un paldies visiem, kas šajā laikā bija ar mani - gan dzīvē, gan e-vidē. Visiem novēlu izturību un spēku uzveikt šo cīņu!! Esmu un būšu ar jums un par visiem turu īkšķus :)

Sen nav sanācis kaut ko uzrakstīt. Aktīvi strādāju un brīvais laiks paiet atpūšoties un darot ikdienas darbus.
Ir liels nogurums no darba un joprojām jūtu spiedienu uz acīm. Nedaudz atgriezušās galvassāpes - pēdējās dienas jo īpaši. Tuvu tām spēcīgajām, kas bija terapijas laikā un uzdzen man šermuļus. Iespējams, tas no slodzes ,stresa un tā, ka spranda ir savilkta. Vakar kārtīgi izmasēja un tagad galva jūtīga. Iedzēru pat pretsāpju tableti - gribas justies kā cilvēkam. Kopumā jūtos labi - nevar salīdzināt ar terapijas laika sajūtām. Tikai atceroties to briesmīgo laiku varu saņemties - šī brīža nogurums tam visam blakus tāds nieks vien ir.

Šobrīd aktīvi notiek balsošana, lai būtu iespēja ārstēties bez maksas www.hepatits.lv
Izziņoju savējiem.
Kopumā varu teikt, ka blaknes vēl saglabājas. Pēdējās dienas jūtu, ka acis ir kā aizpampušas - vismaz tāda sajūta. Daudz sanāk strādāt un var just, ka tuvojoties brīvdienām ir liels nogurums. Tāda dīvaina sajūta - pastiprinās iesnas, tad ir auksti, tad atkal silti.. Varbūt sanācis apaukstēties. Mugura gan bieži sāp - ik pa laikam pat iedurās. Cenšos pildīt vingrinājumus, bet tāpat ir vakari, kad grūti nogulēt gultā, jo mugurai nav patīkamas sajūtas.

Gandrīz mēnesi pēc terapijas un varu teikt, ka jūtos nedaudz labāk. No darba gan ir liels nogurums. Šodien izbraucu ar riteni un ir vieglāk - pret kalnu vairs neminos aizelsusies, lai gan pavisam viegli vēl nav...

Šodien uzzināju rezultātus - HCV RNS negatīvs!!! Vēl tikai jānoturās līdz rudenim, kad jātaisa vēl viens tests!

 Es pat neticu, ka gadu ilgās mocības nu būs noslēgušās un ar pozitīvu rezultātu.

Gandrīz 3 nedēļas pēc terapijas - jūtamas blaknes - joprojām slodzes rezultatā mēdz uznākt galvassāpes, sliktāka redze. Šodien bija kaulu laušana, galvassāpes un neliela temp., bet tas varbūt no kondicioniera, kas ir darbā. Kopumā - sajūtas atgriežas vecajās sliedēs, vismaz skats uz dzīvi rādās krāsaināks!

Līdz HCV RNS rezultātu uzzināšanas palikušas vien 2 dienas... Neesmu kādu laiciņu neko rakstījusi. Man pārmaiņas - negaidīti dabūju darbu, tagad aktīvi mācos, jo viss jāapgūst lielā steigā. Tad nu šīs dienas pagājušas ļoti ātri. Pat nav īsti sanācis domāt par analīžu rezultātiem - un tas ir labi. Jūtos normāli. Vēl gan ir liels nogurums, kad atnāku mājās, spēks vēl nav atgriezies. Pēc sajūtām šķiet, ka leikocīti ļoti nav uzkāpuši augšā. Dzeru LYSI haizivs aknu eļļu. Galva gan dulla, vakarā vēl džinkst. Tā kā diena man paiet aktīvi darot un mācoties jaunas lietas, tad vakarā jūtu, ka redze ir sliktāka - acis ļoti, ļoti nogurst. Šodien pirmā brīvdiena un nakts pagāja murgos. Laikam traki daudz informācijas... Jūtu, ka spiež galvu, bet ir nesalīdzināmi vieglāk nekā terapijas laikā. Liels atvieglojums, ka tas viss ir beidzies!!!

No rītiem sajūtas ir labākas, kā vakaros. Lai gan no rīta jau sajutu, ka spēki nav atgriezušies. Pa dienu gan izbraucu ar riteni - vairāk tā dēļ, lai nepavadītu dienu dīvānā. Nu jau atkal spiež galvu, deniņi ir karsti, bet temp. ir tikai kādi 36,9. Aktīvi dzeru LYSI haizivs aknu eļļas kapsulas, lai uzlabotu asinsainu. Nedaudz parādījusies apetīte, kas pēdējo nedēļu laikā bija stipri samazinājusies. Nu jau aktīvi meklēju darbu un ceru, ka pietiekami ātri izdosies savest kārtībā savu veselību!

Šķiet, ka attapšanās pēc terapijas nebūs tik ātra, lai gan nevar pēc pāris dienām gribēt justies ideāli. Šodien ir liels nogurums un dulla galva! Izgāju līdz veikalam un sajutu, ka jūtos "nestabili" - tieši tādā vārdā varu nosaukt šīs sajūtas. Staigāju kā dulla muša. Arī tagad vakarā jūtu, ka spiež galvu.

Nakti pēc terapijas un arī pagājušo nakti slikti gulēju. Vakaros ir tepm. 37,2 - 37,4, galva sāp un no tā ir nedaudz nelabums. Pēcpusdienā gan uznāk miegs, tad varu aizmigt kaut vai kājās stāvot, bet diemžēl nesanāca laiks. Jocīgi, ka nav jādzer tabletes - jau pierasts vakaros un rītos atcereties par tām. Bet ir patīkami!!!
Šodien biju LIC - pēc 10 dienām uzzināšu vai vīruss vēl ir asinīs. Daktere iedeva nr., lai uzzvanu viņai, lai nav speciāli jābrauc. Pēc 6 mēn. atkal jābrauc taisīt HCV RNS analīzes. Parastā asins aina pasliktinājusies. Labi, ka terapija beigusies, jo ar tādu asins ainu man būtu jāiet slimnīcā un jāskatās vai var turpināt terapiju. Daktere cerot, ka sliktās analīzes nozīmē, ka vīruss ir izdzīts no asinīm.
Jādzer vēl Alkymer (es dzeru LYSI). Ļoti zemi ir leikocīti.
Mēnesi pirms terapijas beigām - ALAT 15, TSH 1.76 (iepriekš 2.51), WBC 2.02, RBC 3.52, HGB 11.2. Terapiju noslēdzot - ALAT 20, WBC 1.76, abs.neitrof.sk. 0.45.
Jāatpūšas un kārtīgi jāēd, lai organisms atkopjas.Papildus nekādus vitamīnus dzert nevajagot - lai organisms atpūšas no zālēm. To arī darīšu - jau ir sarūpētas dzērvenes.
Pēdējās dienas jūtos ļoti sagurusi, īpaši uz vakara pusi jūtu, ka spēka paliek pavisam maz un ir spiediens galvā. Pēdējo poti laid kreisajā kājā un vēl šodien šķiet, ka tā ik pa brīdim iesmeldzas! Bet kopumā esmu apņēmusies atjēgties pavisam ātri :)

Pēdējā injekcija!!! Terapija beigusies :)

Vakar vakarā ielaidu pēdējo injekciju. Nevaru tam noticēt - 48 nedēļu ilgās mocības būs beigušās. Varēšu beidzot sākt justies kā cilvēks!!! Pēdējā injekcija bija sāpīga - grūti izdurt cauri ādai - joprojām sajūta, ka caurduru papīru. Drīz pēc tam jau jutu, ka spiež galvu un gāju laicīgi gulēt.
Šodien pat nesaprotu kā jūtos. Pusi dienas nogulēju. Galvu gan spiež un jāpagaida kas būs tālāk. Rebetol no šodienas vairs nedzeru un beidzot varu aizmirst par zāļu dzeršanu :) 4dien došos uz LIC pēc rezultātiem...

Vēl piektdien jutos dīvaini, bet biju dārzā, kur pastrādāju un centos aizdzīt nogurumu. Laiks bija lielisks un pamazām aizmirsu par savu dullo galvu un nelabumu. Apetīte gan pēdējo nedēļu ir slikta. Neko stipri negribas un nevaru daudz ieēst. Tāpēc knapinos ar jogurtu, augļiem un pa vidu nedaudz kaut ko stiprāku. Daudz dzeru šķidrumu. Brīvdienas pavadītas labi - daudz svaiga gaisa. Man bija ciemiņi un varbūt tādēļ saņēmos un centos aizdzīt nogurumu, kas daļēji izdevās. Lai gan uz vakaru nogurums bija ļoti manāms. Arī muskuļi bija jūtīgi. Dārzā nedaudz pārsauļoju seju. Ne speciāli, bet aizmirsu krēmu un pēc pāris h rokas bija sarkanas un seja arī. Vēl 2 dienas svila. Nu man būs mācība un krēmu turu pa rokai!

Nu jau ledusskapī palikusi tikai 1 injekcija :) Pirmdien iesāku 47. terapijas nedēļu. Garš ceļš noiets un ne jau rozēm kaisīts.. Pēcpotes dienā gan bija ļoti slikti - no gultas izlīdu tikai ap 1iem dienā un sapratu, ka tomēr spēka nav, sāp galva un izmērīju temp. - bija 37,4. Bija beigušās pretsāpju tabletes un iedzēru citas, kas domātas temp. un drudzim. Tad sanāca aizmigt un pamodos tikai ap pus 8iem vakarā. Un tāpat nejutos labi, bet vismaz varēju izlīst no gultas. Vakar no rīta gan jutos labi - cēlos jau 7os un pa dienu vēl izbraucu ar riteni, jo bija jauks laiks. Man jau bija aizdomas, ka sapriecājos, jo uz pēcpusdienu parādījās drebuļi, galva ļoti sāpēja, visi muskuļi sāpēja un likās, ka ķermenis ir salauzts. Bet iztiku bez pretsāpju zālēm - nebija viegli, bet pacietu.
Šorīt pamodos ar nespēku un galvassāpēm - vēl tagad tā jocīgi. Būs jāiedzer pretsāpju tablete, jo jābrauc uz dārzu. Knapi no gultas izlīdu - sajūta, ka traktors būtu pāri pārbraucis..
Diena pavadīta ļoti labi - biju dārzā un vakarā pat izbraucu ar riteni. Nedaudz ar piespiešanos, jo grūti izturēt slodzi, bet nu cenšos iekustināt organismu. Redzēsim kā būs rīt.. Galva nedaudz dulla, bet var izturēt.

Nu jau kādu laiciņu nav sanācis neko uzrakstīt... Dzīve iegrozījās tā, ka zaudēju sev tuvu cilvēku un viss sagriezās kājām gaisā. Nu jau nezinu, kuras ir blaknes, kuras ir vienkārši lielas emocionālas sāpes. Bet pamazām sāku atgūties. Biežak sāp celis un iesāpas muguras lejasdaļa - sevišķi pēcpotes dienā. Sāku atkal sajust galvas spiešanu, siež acis un redze tālumā vairs nav tik asa. Iespējams, no spiediena uz acīm. Lai nedomātu liekas domas, cenšos būt cilvēkos, kaut ko darīt un nu jūtu, ka organisms ir noguris. Rīt priekšā priekšpēdējā injekcija. Tikai 2 nedēļas vēl būs jāpavada mokošās sajūtās un tad jau cerams tas viss pazudīs... Cenšos arī vairāk fiziski kustēties - izbraucu ar riteni. Uznest riteni uz 3. stāvu gan ir pārbaudījums - iepriekš tas man nesagādāja problēmas, bet nu jau 2. stāvā jūtu, ka ļoti jāsaņemās, lai tiktu tālāk. Kopumā var paciest visas sajūtas. Vairāk smagi ir emocionāli. Tagad arī visi kaut kur grib iet utt., bet es bez darba, turklāt jāatdod parāds par zālēm. Lai gan neviens man neko neprasa un nav steidzami - tas tomēr iekšēji grauž.
Biju pārbaudīt dzīmumzīmes - daktere ieteica vispār nesauļoties. Grūti pateikt vai tas ir no zālēm vai vecā saules ietekme parādās uz āru līdz ar zāļu lietošanu. Tā kā zāles nodzen imunitāti, tad iespējams no tā man parādās jaunas dzimumzīmes. Viena gan vēl aug un to pārbaudīšu rudenī.

Kopumā varu teikt, ka brīvdienas pavadītas labi. 6dien jau varēju aizmirst par galvassāpēm, bet 7ien sāka sāpēt kreisais celis - arī nekustinot kāju bija tāda spiedoša sajūta.
Vakar pa dienu jau jutu, ka galvu atkal sāk spiest. Pusi dienas nogulšņāju pa dīvānu lasot grāmatu, jo kustoties jutu nespēku un galvassāpes. Laikam organisms jau juta, kas vakarā ir priekšā.
Pagājušajā naktī pēc injekcijas gulēju ļoti slikti - modos augšā un grozījos. Šodien jau atkal sāk spiest galvu - pagaidām domāju iztikt bez pretsāpju tabletēm, bet nezinu cik ilgi spēšu. Noteikti uz vakaru vienu iedzeršu. Ledusskapī palikušas vēl tikai 3 šprices - gribas, lai šīs sajūtas beidzas pēc iespējas ātrāk!

Otrdien pēc potes jutos slikti. Reiba galva. Galvassāpes bija grūti izturamas pat pēc 2 pretsāpju tabletēm.
Toties vakar no rīta gan bija ok. Devos uz LIC - analīzes pavisam nedaudz, bet ir uzlabojušās. Vairogdziedzeris arī ir ok. Alat no 25 jau bija 15. Nu jau ieeju finiša taisnē - dabūju pēdējo zāļu komplektu un maija sākumā nodošu analīzes uz HCV RNS.  Atdevu dr. Zālītei 1 tablešu iepakojumu ar 140 kapsulām, izskatās, ka nākammēnes vedīšu vēl, jo viņa teica, ka pēc pēdējās injekcijas tabletes vairs nevajag dzert. Jautāju par pārbaudi partnerim - nevajagot biežāk kā reizi gadā.
LIC gan bija bardaks - reģistratūrā lēni gāja un gandrīz 1 h gaidīju pie daktera. Tiku takal pie tādas blondas māsiņas - viņa gan sāpīgi dur - zemāk nekā locījuma vieta, varbūt tāpēc tik sāpīgi. No rīt jau laicīgi iedzēru pretsāpju zāles un varu teikt, ka jutos ok. Galva bija karsta un jūtīga, bet sajūtas ne tuvu nav tik briesmīgas kā otrdien - kad reiba galva un kāds atkal galvā traki ārdījās. Vakarā gan jutos slikti - atgriezās džinkstoņa galvā un jau laicīgi aizgāju gulēt, lai beigots galvassāpes.
Šorīt varu teikt, ka galva ir dulla, bet ir bijis trakāk. Pēc pieredzes zinu - par sajūtām nevar spriest no rīta, jo tad man tas ir labākas. Uz vakaru parasti elle nāk virsū!
Bet pozitīvais šajā visā - palicis tikai 1 mēnesis!!! :) :) :)

Atkal jau pāris dienas ir pagājušas. Varu atzīties - slinkums te rakstīt, jo papildus sekoju līdzi tam, kas notiek www.calis.lv.  Pamanīju, ka uz pleca ievēroju tādus sarkanus punktiņus ādā - izskatās, ka veidojas dzīmumzīmes vai arī vienkārši ādas defekts no zālēm. Tas bija pirms pāris dienām, bet skatos, ka pārgāja. Domāju jau, ka āk veidoties jaunas dzimumzīmes. Pēc terapijas būs jāaiziet pie ārsta, jo vēl citas ir aizdomīgas. Uz sejas parādās sarkanīgas pumpiņas - domāju no zālēm vai arī no tā, ka pārtraucu dzert hormonu tabletes. Tagad jau mazliet mazāk. 6dien naktī slikti gulēju. Miegs ir kā kuru nakti - pārsvarā bieži grozos un mostos augšā. Arvien biežāk negribas rādīties cilvēkos. Šodien mazgāju matus - pilna galva ar mazajiem matiem, ataug izkritušie. Esošie turpina izkrist, no maniem biezajiem palikusi varbūt kāda 1/3. Kopumā jūtos sakarīgi, lai gan traucē dullums galvā. Kašķīgums gan man uznāk, kad jāiet uz veikalu un jādomā ko taisīt ēst - bet parati bubinu iekšēji! Draugs jau apradis ar manu situāciju un ēšanas ziņā neprasa kulinārijas brīnumus.
Man savukārt atkal nāk bailes virsū - iedomājos par šodienas poti un jau nelabi sametās par sajūtām, kas būs rīt. Jūtu jau, ka galvu sāk spiest. Jau iesākusies terapijas 44. nedēļa - ledusskapī 1 šprice. Trešdien plānoju doties pēc pēdējās devas - pēdējām 4 špricēm!!! Nauda zālēm jau ir aizrunāta - bez brāļa palīdzības nāktos šo visu pārtraukt, jo zālēm naudas man nav.
Brīnos par ģimenes ārstu - aizsūtīju draugu, lai arī pajautā nosūtījumu analīzēm. Ārste pat nezināja, cik bieži partnerim būtu jāpārbaudās, ja vienam ir C heptīts. To nu es vēlreiz paprasīšu LIC. Būs ģimenes ārstam jāaiznes grāmata. Bet pozitīvi, ka vismaz interesējas par šo slimību. Tagad daudzi prasot nosūtījumus uz pārbaudi - esot sacelta brēka. BET - ir jau arī par ko. Tas nav normāli, ka liela daļa par to uzzina nejauši pārbaudot veselību.

Vakar biju pie ģimenes ārsta, lai izņemtu slimības lapu, ko iesniegt VSAA. Slimības lapa turpinās. Rnājām ar ģiemenes ārstu, ka šeit pašam ir jāurbjas visam cauri, nav nekas sakārtots. No š.g. var būt uz darbnespējas lapas un vienlaicīgi iestāties bezdarbniekos. Sūtīju vēstuli uz NVA - tur atbildēja, ka tā nevar, bet VSAA teica, ka var. Tad nu es pieteicos NVA un aizejot teicu, ka man ir šādi atbildēts. Tad nu rīt būs info diena un aiznesīšu e-pastu. Uzrakstīju arī atpakaļ, ka šī man atsūtītā informācija nav patiesa. Uz to saņēmu atvainošanās vēstuli. Ja es nebūtu pati gājusi un vākusi informāciju, tad es zaudētu naudu, t.i., izmaksa būtu mazāka, jo bezdarbnieka pabalstu rēķina arī no slimības pabalsta summas. Jo ilgāk novilktu iestāšanos bezdarbniekos, jo lielāka iespēja saņemt mazāku aprēķinu, jo pabalstu rēķina no pēdējā gada iemaksām. Šeit var redzēt, cik atbildīgi katra institūcija dara savu darbu, jo uz manu e-pastu atbildēja juridiskā departamenta direktors.
Vakar takal bija dulla galva un nedaudz reiboņi. Šodien deniņi karsti un dullums galvā, ka arī nespēks. Kā izstaipos vai ko straujāku daru, tā sareibst galva. Ne gluži līdz ģībšanai, bet nu uz to pusi.

Nu jau atkal jauna nedēļa. Pēc trešdienas sliktajām sajūtām, varu teikt, ka ir labāk, bet galva katru dienu ir dulla un nedaudz reibst. Ir liels nogurums. Vakar bija 11. mēneša 3. pote. Šoreiz sāpēja, kad iedūru kājā un tecēja asinis. Laikam sāk pietrūkt tauku, kur iedurt. Vakar  pēcpusdienā sāka spiest galvu un sāpēja acis. Šodien no gultas izlīdu tikai pa dienu - atkal bija bail kustēties, jo kā sāku rosīties, tā sāk sāpēt galva. Šodien bija tāpat. Jau laicīgi iedzēru pretsāpju tableti. n vēlāk vel vienu, jo  bija ābrauc ar mašīnu. Varu teikt, ka ir grūti vadīt mašīnu. Jūtu, ka pietrukst asā reakcija, bet par visu vairāk ir grūti sakoncentrēties uz ilgāku laiku.It īpaši pēcpotes dienā. Tagad sēžu un jūtu, ka spiediens galvā palielinās. Galva nedaudz reibst. Jācer, ka rīt būs labāk.

Jau naktī pamodos un jutu, ka briesmīgās galvassāpes ir zudušas. To dēļ bija grūti aizmigt. No rīta gan ar grūtībām izlīdu no gultas. Bija prieks, jo galva nesāpēja, bet toties šķita, ka sāpes parmetušās uz muguras lejasdaļu. Grūti bija pat nosēdēt - velkošas sāpes. Ar laiku atgriezās galvas dullums un džinkstēšana. Bija liels nespēks. Dienu pavadīju uz dīvāna lasot grāmatu, lai gan to darīt bija grūti, jo spieda uz acīm. Labās sajūtas pārgāja pāris stundu laikā. Nu jau vakarā galva atkal plīst pušu, temp. bija 37,4 - nespēks muskuļos, drebuļi, nespēja sakoncentrēties un ilgi pavadīt vertikālā stavoklī. Pa dienu šķita, ka atkal pampst ciet acis, bet tas iespējams no temp. un galvassāpēm. Šodien jūtos tā it kā man pāri būtu pārbraucis traktors un viss ķermenis ir sagrauts.  Ceru, ka rīt būs labāk - jo bailes par asins analīzēm. Ja jau pirms 2 nedēļām bija uz kritiskās robežas, tad vai ar šīm sajūtām rādītāji nekrīt vēl zemāk..

Nakts bija tada pa pusei negulēta. Drebuļi gan nebija, bet pagulēt arī nevarēju. No rīta bija bail celties - dēļ galvassāpēm. Protams, kā modos un lēnām cēlos, tā tās atkal bija klāt.Iedzēru uzreiz pretsāpju tableti. Bet tāpat galva dulla visu dienu. Tagad uz vakaru pavisam traki. Temp. 37,3, bet galvassāpes nežēlīgas. Gribas pa sienā rāpot vai atdalīt galvu no ķermeņa. Liekas, ka kāds tur pamatīgi plosās pa galvu. Arī nespēks visu dienu. Galva džinkst, kaut kas sīc un dīc. Liekas, ka uzsprāgs un atkal jūtu pulsējam asinsvadus deniņos. Pēc pieredzes - tas liecina par stiprām galvassāpēm. Un tādas tās arī ir - šķiet, ka sajukšu prātā no sāpēm!!!

Ceturtdien vispār bija tāda jocīga diena - no rīta nevarēju pamosties (lai gan iepriekš jau 7os biju augšā), biju uz sejas procedūru + masāžu. Pasakaini. Laikam tā atslābinājos, ka galva bija dulla. Lai gan varbūt ne no tā, jo pamodos ar aizpampušām acīm. Tad nu pa dienu bija jāiet iestāties "bezdarbniekos" - tad gan uznāca nelabums, bezspēks, nejutos savā ādā un tā ir joprojām. Galva smaga, acis ik pa laikam miglojas. Es jau sapriecājos, ka šī nedēļa pēc potes būs viegla, bet laikam organisms ir noguris.Piektdien un sestdien arī nejutos savā ādā. Galva džinkst gan no rīta, gan vakarā. Sajūta ka ik pa laikam noreibst galva. Vakar un aizvakar bija sajūta, ka acis pampst ciet. Staigāju kā dulla muša. Sestdienas vakarā sanāca braukt ar mašīnu - nu knapi ar galiem - labi, ka nebija tāls gabals un braucu pa pilsētu. Pa tumsu un lietu šķita, ka vispār nejūtu ne ceļu, ne mašīnu.
Šovakar priekšā 11. mēneša 2. pote un jau pa dienu jutu, ka galva "sāk dzīvot savu dzīvi" - spiež uz acīm! Neteikšu, ka šonedēļ esmu jutusies spēka piepildīta. Laikam nāk virsū nogurums, liels, liels nogurums. Iespējams pie vainas tas, ka pagājušajā otrdienā pēc potes nesanāca izgulēt visu nelabumu, pusi dienu sanāca braukāt apkārt - cūcības likums, ka visam svarīgajam jānotiek tieši pēcpotes dienā, citās dienās mani nevienam tik ļoti nevajag. Un tā nu visu nedēļu nejūtos savā ādā. Tagad arī tāds vējš, lietus un slapjš sniegs ārā - iespējams tas dod savu devu manam nogurumam un gurdenumam.
Pote nu ir ielaista rokā. Kaut kā šonedēļ štruntīgi sanāca - roka jūtīga pēc dūriena un izņemot adatu, asinis tecēja vairāk kā parasti. Būšu aizskārusi kādu asinsvadu. Galva dulla un plānoju jau pēc 1h doties gulēt... Kaut nu nakts paietu kaut cik normālā miegā.

Vēl palikušas tikai 6 potes!!! Tas priecē un dod stimulu saņemties!!!

Pirmdien iesāku 11. terapijas mēnesi. Taisot injekcijas šprici ievēroju, ka kaut kas nav - nav ielikuši dezinfekcijas salvetes. Tā kā pamācību metu ārā, tad izskatīju to. Salvetes nebija. Izskatīju atlikušos 3 iepakojumus, kas glabājas ledusskapī - arī tur nebija nevienas salvetes. Labi, ka majās bija spirts, tad nu izmantoju to. Forumā lasīju, ka arī citiem tā ir.. Vakarā jau laicīgi gāju gulēt, lai nejustu galvassāpes. Negulēju labi, bieži grozījos. No rīta sanāca celties jau irms 11iem - neplānoti bija jāizbrauc ar mašīnu. Traki gan bija, bet nu veiksmīgi. Vienkarši ir cilvēki, kuri ar to nezina, jo negribu lieki uztraukt. Tā nu turējos cik varēju. Lai gan galva bija dulla kā ar vati piebāzta, vienu brīdi par vēders sarāvās krampī. Iedzēru pretsāpju tableti no rīta un tad arī pēcpusdienā, jo galva sāpēja. Vakarā laicīgi gāju gulēt. Šodien jau 7os biju augšā un daudz ko paspēju padarīt. Uz pēcpusdienu jau jutu, ka mugura sāk sāpēt un galva atkal sāk spiest. Bet var paciest - sāpes ir bijusas trakākas. Jūtu, ka jau laicīgi došos gulēt, jo muskuļos ir jūtams liels gurdenums.
Morāli paliek ļoti grūti. Jau 2 mēnešu daļu naudu par zālēm aizņemos. Izksatās, ka nākamajai devai jāaizņemās būs pilna summa. Tas ir smagi un grauž mani no iekšpuses. Lai gan garastāvoklis pēdējas nedēlas svārstās ļot strauji. Ir dienas, kad viss riebjas, neko negribas, krītu histērijā, tad atkal ir pacēlumi. Lai gan tos pacēlumus gribētos vairāk, tāpēc cenšos iemācīties sliktās domas aizdzīt. Švaki, bet reizēm sanāk. Trakakā jau ir doma, ka jāmaksā par zālēm, par dzīvokli (pag.mēn. rekordliela summa), jāpērk ēst un vēl vitamīni jāpērk, lai analīzes nenokristos pavisam, bet ienākumu praktiski nav...

Pēdējās dienas man ir dubults nogurums. Sāku izjust arī muguras sāpes, lai gan ne vairs muguras lejasdaļā, bet gan augšpusē, bet ne tik traki kā bija pirms tam. Šodien jūtu, ka paaugstinās spiediens galvā un deniņos.

Pagājušajā naktī gulēju jau labāk, bet tāpat bieži cēlos augšā un miegs tā īsti nenāca. No rīta jau pirms 7iem bija jāceļas un tad gan gribējās gulēt. LIC biju ap 9.30. Cilvēku maz - analīžu kabinetā pirms manis  bija tikai 1 cilvēks. Arī reģistratūrā rindas nebija. Šoreiz gan bija sāpīgi, kad iedūra vēnā. Un māsiņa teica, ka analīzes būs pēc 2 h (parasti ir pēc 1 - 1,5 h). Pieļauju, ka tas atkarīgs no analīzēm, jo citas reizes viņi skata kaut ko papildus un an terapija jau iet uz beigām. Savas 2 h pavadīju lietderīgi un LIC biju tikai pēc kādām 2,5 h. Arī tad reģistratūrā cilveku nebija daudz, uzgaidīju tikai kādas 10 min. Tikpat gaidot pie ārsta.
Analīzes atkal bija uz robežas - turpināt vai pārtraukt terapiju. ALAT bija nokrieties uz 25 (iepriekš kādi 32). Atkal nokritušies leikocīti. Daktere gandrīz sajauca jau mēnešus, jo man no decembra izraksta recepti 1 mēn.uz priekšu. Nākamreiz pārbaudīs arī vairogdziedzeri un tad jau vel pēc mēneša vai vīruss ir asinīs. 30 aprīlī man būs pēdējā injekcija!!! BEIDZOT! Tik maz palicis..
Jautāju dakterei par vakcīnu pret A un B hepatītu. Varot vakcinēties arī terapijas laikā. Kopumā vajag vakcinēties, jo nav vēlams saķert klāt ko citu.. Tagad man galvenais dabūt naudu pēdējam terapijas mēnesim un tad jau vasarā derētu sapotēties...

Muguras sāpes man pierimās sestdien, svētdien. Pat nepamanīju.. Tikai tagad skatoties blogā atcerējos, ka man tādas bija :) Kopumā brīvdienas pavadītas ar labām sajūtām. Pirmdien gan sāku just, ka vakarā gaidāma kārtējā injekcija - galva bija dulla.

Šodien ir diena pēc injekcijas. Vakar vakarā jutu, ka jāiet ātri gulēt, jo spiešana galvā nerimās. Gribēju aizmigt, lai vieglāk pārdzīvot blaknes. Un nakts pagāja diezgan murgaini - celos augšā, kaut ko murgoju, sapņoju. Laikam bija arī temp., jo bija brīži, kad sapņoju, ka degu kā ugunīs un, ka ir augsta temp. Tas viss vienā putrā sagājis, ka pat nezinu, kur sapnis beidzas un ir patiesība. Bet kopumā neliela temp. bija gan. No rīta iedzēru pretsāpju tableti, jo jutu, ka kustoties un grozoties galva iesāpas. Tad atkal azimigu un tikai pirms vieniem dienā saņēmos piecelties. Jā, galva sāpēja, bet ja salīdzina ar iepriekšējo nedēļu, tad ne tik traki. Uz vakaru iedzēru vēl vienu pretsāpju tableti, lai varu naktī gulēt. Un tagad jūtos kaut cik sakarīgi, lai gan vienu brīdi uznāca drebuļi. Temp. gan ir tikai kādi 37 grādi. Pa dienu nepameta sajūta, ka kaut kas sakrājies kaklā - nedaudz nelaba sajūta bija. Iespējams tas no deguna. Rīt agri jāceļas, jābrauc uz LIC'nodot analīzes un saņemt jaunu zāļu devu!

Nākamā diena pēc potes bija briesmīga. Jau naktī jutu galvassāpes uz katru kustību. Tāpēc arī nogulēju līdz 13.00. Vienkārši negribēju celties, jo jutu, ka sāpēs būs briesmīgas. Tik briesmīgas sen nebija bijušas. Kā biju vertikālā stāvoklī, tā galvu plēsa pušu. Bija arī nelabi, šķita, ka gribas izvemties, bet protams to nedarīju. Šķita, ka gribu ēst, bet tā īsti nespēju. Iedzēru 2 gb. pretsāpju tabletes, bet kaut cik sakarīgi sāku justies tikai pašā vakarā. Tas kaut cik sakarīgi ir - galva sāp un ir karsta, bet vairs nav tik liels nelabums. Naktī gan gulēju labi un vakar jau pamodos ar jauniem spēkiem. Galva jūtīga bija tikai vakarā. Šodien gan mocos ar muguras sāpēm muguras lejasdaļā. Ne īsti nosēdēt, ne pagulēt. No rīta šķita, ka atkal galva plīsīs pušu, bet tikai tagad uz vakaru jūtu spiedienu deniņos, deniņi karsti un asinsvadi pulsē. Domāju jau dzert pretsāpju tableti, lai varu pagulēt. Bet - labāk, lai sāp mugura, nevis ir tādas nežēlīgas galvassāpes kā bija otrdien. Es pat iedomājos, ka terapijas vidū pat bija vieglāk, jo sen tik nežēlīgi slikti nebija bijis. Tieši tā - NEŽĒLĪGI slikti.

Cerot uz labām sajūtām rīt... :)

Ar sestdienu jau sajutos labāk. Biju piektdien ciemos, māās biju vēlu - jutu, ka galva tāda dulla un grūti koncentrēties. Arī sestdien jutu,ka uz pēcpusdienu galva dulla un sāp. Bet salīdzinoši maz, ja salīdzina ar nedēļas vidu. Un svētdien bija pavisam ok - bija pat spēku uzplūdums.

Šodien atkal pirmdiena - kārtējā nedēļa ir aizvadīta, kas priecē, jo katra pavadītā diena tuvina mani terapijas beigām. No rīta pie ģimenes ārsta noslēdzu B lapu un atveru turpinājumu. Biju arī uz kardiogrammu - tā būs nepieciešama, ja pieteikšu invaliditātes grupu. Iesniedzu VSAA - slimības pabalstam. Tuvojas marts - atkal jābrauc pēc zālēm. Izrādās tagad var stāties bezdarbniekos, ja ir slimības lapa. Gudri izdomājuši, jo pēc slimības lapas ienākumus rēķina no slimības pabalsta, nevis algas.. Novelk visu ko var, bet klāt neko labu nerada. Skumji par šo valsti un politiku. Darbu atrast grūti, bet lai uzsāktu ko savu, vajag līdzekļus..

Šodien tāda dīvaina sajūta galvai - karsta un atkal deniņi pulsē.

Drīz jau potēšu nākamo poti un nākamnedēļ jau jābrauc uz LIC pēc 11. mēneša devas. Un tad vēl tikai 12. mēnesis un viss :) Sarēķināju, ka vēl 9 injekcijas palikušas, nesakaitot šodienas, kuru jau injicēju. Zemapziņā šķiet, ka nakts nebūs viegla, jo nāk karstums viršu, īpaši galvai, un visu dienu svilst seja!

Nakts nebija nemaz tik traka. Sākumā šķita, ka nevarēšu aizmigt, bet tad ļoti labi iemigu. Tikai no rīta puses sāka visādi sapņi rādīties. Pa dienu uznāca spēku pieplūdums, izgāju pa veikaliem. Ārā tāds pavasarīgs laiciņš, lai gan tā brišana pa kūstošo sniegu mani nesajūsmina. Tagad uz vakaru šķiet, ka ārā iešana nebija laba doma. Spēks atkal samazinās, temp. ir 37,3, lauž kaulus, ir auksti un galva deg kā ugunīs.

Še tev bija labās dienas.. Vakars pēc injekcijas pavadīts ok, nebija tik traks dullums galvā kā parasti. Tikai naktī sajutu, ka ir nedaudz gripai līdzīgas izpausmes - drudzis. Bet ne tik traks kā iepriekšējā reizē pēc injekcijas. Toties jau no rīta jutu, ka ar manu galvu ir cauri. Kā pagrozos uz otriem sāniem, tā sāk durt galvā. Kamēr nekustos, tikmēr ok. Tā nu novāļājos pa gultu gandrīz līdz 12iem dienā un tad saņēmos celties, jo miegs nenāca. Baidījos pakustēties, jo negribējās atkal trakās galvassāpes. Bet nu neko - knapi brokastis uztaisīju, likās, ka kāds tur galvā griež ar nazi. Iemetu ikrīta zāles, haizivs aknu eļās kapsulas un vēl 2 gab. Ibugesic pretsāpju tabletes. Likās, ka brīdi atlaiž galvassāpes, bet tāpat visu dienu spiež un jūtu, ka uz vakaru vairāk... Galva karsta, bet temp. tikai kādi 36,9. Izskatās, ka nakts atkal solās būt grūta. Plāns ir iedzert vēl pretsāpju tableti. Vēl šodien tāda nelaba dūša. št gribas, bet paēdot kaut kāds nelabums iekšā.

Nu jau atkal ir pirmdiena - ielaista kārtējā nedēļas deva :) Laidu labajā kājā un šoreiz dikti sāpēja - gan durot, gan laižot zāles.
Pa brīvdienām nesanāca laika rakstīt - bija ciemiņi un divas dienas noņēmos pa māju, lai viss būtu ok. Var teikt, ka no piektdienas esmu zirgā. Galvu spieda tikai 5dienas vakarā un nedaudz 6 dien vakarā. Kopumā riktējos pa māju, pa virtuvi un jutos labi. Ja jau nesāp galva, tad visu pārējo var paciest. 7dien gan pēc visiem ciemiņiem atlūzu uz pāris stundām un vakarā bija grūti pamosties. Un vakarā laicīgi aizmigu un labi nogulēju. Laikam ņemšanās pa māju bija mani nogurdinājusi, jo 7dien ļoti labi izjutu nogurumu. 6dien ar ciemiņiem bijām uz kalna, es gan šļūcu tikai ar kamerām, jo tur pašam maz kas jādara. Gribējās slēpot, bet par cik man besis ir jau uzkāpjot pa kāpnēm, tad atteicos no šī prieka.
Šodien ir pirmdiena un jūtos ok. Grūti gan bija pamosties, bet tā sajūtas labas. Tik labas, ka grūti bija izdomāt ko darīt, jo iespējams pāris dienas nebūs spēka nekam sakarīgam, tāpēc gribējās visu paspēt šodien.

Pārdzīvoju vēl vienu nepatīkamu nakti. Vakarā jau iedzēru pretsāpju tableti, jo jutu, ka nebūs labi. Bet tāpat naktī modos augšā, kaut ko visu laiku sapņoju un nespēju rast mieru. No rīta pamostoties jau jutu, ka galva tāda jocīga. Visu dienu atkal sāp - pat neteiktu, ka sāp - tā kā plēš pušu, spiež. Vakarpusē atkal pulsē asinsvadi deniņos. Šodienu vismaz pavadīju lietderīgi - atjaunoju savus CV ar cerību pēc mēneša jau mēģināt sākt meklēt darbu. Lai gan pagaidām jūtos švaki - seja bāla, mati nekādi. Kur nu tādā paskatā doties uz darba interviju...
Prieks vismaz šodien bija lasīt calis.lv portālā, ka ir reāli cilvēki, kuriem blaknes principā nav! Tas priecē. Ja nebūtu smagās galvassāpes, kas ir gandrīz katru dienu, tad jau viss šis tiešām būtu nieks...

Esmu pārdzīvojusi otru traku nakti. Galvassāpes nepārgaja pat pēc Paracetamola. Tad nu modos augšā ar smagu galvu un no rīta iedzēru pretsāpju tableti. Modos ap 11iem un var teikt, ka jutos labi. Tā ir neaprakstāma sajūta, kad pamosties ar vieglu galvu, nevis, kad tev iekšā tur kāds visu plēš pušu (sajūta, ka kāds ar nazi urbtos galvā). Šodien no rīta atkal biju zirgā - tikai tagad uz vakaru var just, ka deniņos atkal sāk pulsēt - drīz laika atkal būs jāiedzer pretsāpju zāles, jo tās sāpēs ir nežēlīgas.
Pēdējās nedeļas es naktīs  esmu iesākusi dzert ūdeni - kā saka vienu devu izčurāju un nākošo uzdodu pa virsu! Kaut kāds sausums kaklā. Es gan nedzeru tik daudz, bet pāris malki pa nakti sanāk gan. Turklāt no deguna arvien vairāk visādi "mošķi" nāk ārā un tas viss aiziet uz kaklu. Cenšos to izklepot, bet tā īsti vēl nav sanācis.
Ir vakars un jau atkal traki sāk pulsēt kreisās puses deniņi - asinsvadi irspiežas un pulsē. Iedzēru jau laicīgi pretsāpju tableti, jo vēl vienu mocību nakti nespēšu izturēt. Tikai prātā jau kuro dienu iešaujas doma - vai tur kaut kas galvā nevar plīst, ja tik traki galvu plēš pušu?
Un mati pavisam plāniņi palikuši!

Nakts pēc vakardienas potes pagāja drausmīgi. Pamodos naktī ar nežēlīgām galvassāpēm, muskuļu nespēku un drebuļiem. Knapi savācos, lai aizietu pēc paracetamola un ūdens. Temperatūra gan bija tikai 37,5, bet drebuļi tā kratīja, ka zobi ik pa brīdim klabēja. Iedzēru pus tableti paracetamola un centos aizmigt, ietinusies halātā un segā. Tagad visu dienu mocos ar galvassāpēm - liekas kāds tur iekšā galvā kaut ko plēš pušu! Deniņi svilst kā ugunīs. Jāiztur šis vakars un tad jau rīt vajadzētu būt labāk.

Kārtējā nedēļas nogale ir cauri. Šovakar man priekšā 10. mēneša 1. pote, jeb 37. pote, ja pareizi saskaitīju.
Sajūtu un blakņu ziņā šī nedēļas nogale bija diezgan laba. Piektdien biju ciemos un sanāca, ka nakts nebija īsti gulēta. Sajutu, ka sejas kreisā puse (ap deniņiem un kreiso aci un vaigu) ir ļoti jūtīga - tā kā tirpst nemaz nepieskaroties. Neskatoties, ka aizgāju gulēt tikai ap 4iem naktī, tad rīts iesākās labi. Bija jau 10os jāceļas - dažādas lietas bija jāizdara un tā sanāca, ka visu dienu biju prom no mājām. Vakarpusē gan sajutu, ka nāk virsū milzīgs nogurums. Ārā atkal palika aukstāks un ļoti nosalu. Ap 11iem vakarā jau gāju gulēt un nogulēju līdz svētdienas vieniem dienā. Un vēl pusi dienas nogulšņāju. Sejas kreisā puse joprojām bija dīvaina - bet sajūta mazliet labāka. Šodien ir tas pats - jūt, ka kreisā puse ir jūtīgāka. Bet vismaz galvassāpes nav tik neciešamas - galva ir dulla, bet vismaz neplīst pušu. Šorīt atkal uz sejas kaut kāds pleķis - zem labās acs. Un mati traki plāni.. Plāns ir tos tuvākās dienas nemaz nemazgāt. Ejot uz veikalu jāuzliek cepure un tad jau neviens neredz kas zem tās darās - tīri mati vai nē, daudz to matu vai maz :) Drīz jāaiziet līdz veikalam. Rītdien pēc šī vakara potes nemaz negribēsies līst ārā. Šodien jau īsti negribas.
Calis.lv ir izveidots jauns C hepatīta forums - daudz pārskatāmāks: http://www.calis.lv/forums/314-c-hepatits/

Kopsavilkums par to, kāpēc te iepriekš stresoju par finansēm utt. -
Es terapijas laikā lietoju Peglntron alfa 2b 80 mikrogrami - injekcija reizi nedēļā + Rebetol 200 mg cietās kapsulas 2 no rīta un 2 vakarā. Tas man šomēnes izmaksāja Ls 111.39 - uz 4 nedēļām. Līdz š.g. janvārim izmantoju mazturīgās personas izziņu un zāles bija bez maksas. Šogad tas ir pieejamas tikai personām, kas atzītas par trūcīgām - ienākumi mēnesī līdz 90 Ls (skatās pēdējo trīs mēnešu ienākumus un dala ar visām vienā mājsaimniecībā dzīvojošajām personām). 2011 gada jūnija uzsāku terapiju un man zāles maksāja ap 117 Ls. Pēc 1. mēneša man samazināja tablešu devu par 1 tableti dienā mazāk. Nezinu vai bija cita deva injekcijai - tagad es uzregulēju 0,5.
Papildus man vēl aiziet ap 7 Ls ceļam uz LIC un tad vēl lietoju haizivs aknu eļļu - mēnesī kādi 10 Ls.
Man ir 1. genotips un ārstēšanas ilgums - 48 nedēļas.

Tikko parēķināju savu tablešu skaitu. Līdz nākamajai zāļu devai (11.mēnesim) man ir jāizdzer 114 tabletes. Kopā man tagad mājās ir 368 tabletes un sanāk, ka pāri paliek 254 tabletes, kuras pēc terapijas varešu izmest... Pilnīgs sviests - tā ir liela nauda!!! Un citiem knapi pietiek ar tām tabletēm.

Diena pavadīta labi - izstaigāju veikalu, lai rīt nebūtu lieki jāiet. Tūlīt laidīšu injekciju. Uz vakaru sāk spiest deniņu kreiso pusi un atkal tā sejas puse kļūst jūtīgāka. Laikam organisms jūt, ka atkal priekšā mocības. Kārtīgi jāatpūšas un jācer, ka rītdiena būs viegla.

Trešdien biju LIC - šoreiz man sīkāk izstāstīja par rādītājiem. Izrādās ir vēl kaut kāds cipars (neprasīju gan no kā to nosaka), kas norādot vai terapijas gaita ir ok un tas man esot labs. Sapratu, ka pēc tā savā ziņa arī nosaka vai turpināt ārstēšanu. Sīkāk gan nejautāju, jo man tā bija pirmā dzirdēšana. Tā nu sanāk, ka katru reizi var uzzināt ko jaunu. Bija maz cilvēku, varbūt tāpēc Zālīte gribēja parunāt. Un slimības lapu tiešām var dabūt uz visu terapijas laiku, ja jūtas slikti. Visa tā temperatūra ir zāļu blaknes. Tā joprojām turās robežās līdz 37,4.
Vakar pa dienu pēkšņi sajutos pavisam dīvaini. Biju uz Sociālo dienestu, lai meģinātu nokārtot trūcīgās personas statusu, jo sarēķinot saprotu, ka terapijas pēdējiem trim mēnešiem naudas nesanāk un ir jāaizņemas. Protams, līdz trūcīgajam statusam man pietrūkst kādi padsmit lati mazāku ienākumu. Smieklīgi.. Bet paldies darbiniecei - varu tikai to labāko pateikt par Valmieras sociālo dienestu. Tas viss kopā laikam uzdeva uz jūtām un visu pēcpusdienu man ik pa laikam uznāk raudamais. Un vakarā, kad draugs atnāca mājās pēc darba, sapratu, ka ir ļoti svarīgi, ka tev blakus ir saprotošs cilvēks. Un tik viegli palika, ka varu kādam izlikt savas emocijas. Protams, mērķis nav uzvelt visu otram, tāpēc sakumā neko neteicu, bet viņš pats saprata pēc manis, ka nav viss labi. Vēl pašā vakarā lēnām mēģināju nomierināties, jo ik pa laikam gribējās raudāt. Neesmu no tām, kas ikdienā visu uzveļ citiem. Lai cik man ir bijis slikti, darbā gāju un darīju vairāk kā manos spēkos. Dažbrīd tas pat liekas pārdabiski - kā to var dabūt gatavu! Bet vienā brīdī cilvēks salūzt... un es varu atzīt, ka šobrīd cīnos ar šo salūšanu.
Šodien biju arī pie ģimenes ārsta atvērt B lapu. Gribēju pieteikt invaliditātes grupu, jo to var saņemt, ja diagnoze ir C hepatīts. Bet vienojāmies, ka to darīšu uz pavasara pusi, jo tad visticamāk viņi slēdz darba nespējas lapu un pabalsts esot 45-60 Ls. Izdevīgāk ir būt uz darba nespējas lapas.
Nu jau sajūtas mazliet ir saliktas pa plauktiņiem. Tikai to galvu atkal spiež, lai gan tā ir katru dienu. Sāku atkal sajust asinsvadus kreisajos deniņos - pulsē ik pa laikam. Laikam ir pareizs teiciens - rīts gudrāks par vakaru un šodien jau jūtos puslīdz kā cilvēks, tikai liels nogurums no visiem uztraukumiem.

Šonakt gan nomocījos pēc vakardienas potes.. 9. mēnesis ir pievarēts!!! Vakarā jau jutu, ka galvu tā dīvaini spiež un temp bija 37,4 - jau 2 nedēļas turās. Nez vai ir vērts dakterei teikt.. Naktī līdz 4iem mocījos un tad izmērīju temp. - jau 38. Tad nu iedzēru Paracetamolu, jo ilgāk vairs nespēju izturēt tos murgus, kas rādījās un vēl galva plīsa pušu. Ap rīta pusi aizmigu uz pāris h, bet jau pēc 10iem biju augšā. Tagad sēžu kā dulla muša un nezinu ko darīt. Gulēt arī negribas - tagad saprotu tos, kuri pavada ikdienu gultā - tas ir briesmīgi!
Rīt vajadzētu tikt uz LIC - zāles beigušās. Nu tik jāsadomā par naudas aizņemšanos. Sarēķināju, ka samaksājot par zālēm man paliek pāri vairs tikai dzīvokļa rēķina nomaksāšanai (ceru, ka pietiks, jo rēķins vēl nav), bet jādzīvo vēl mēnesis. Un ej nu sazini, kad dabūšu naudu par slimības lapu. Tāpēc šodien uznāca melnie - uz sejas zem acīm sametušās sarkanas pumpiņas, mati galīgi švaki palikuši un galva sprāgst pušu - tā nu izlēju asaras par to, ka man šito visu gribas izbeigt. Arvien biežāk prātā iezogas doma - pārtraukt terapiju. Nezinu vai maz ir vērts maksāt pēdējos 360 ls, varbūt vīruss asinīs nav. Tā nu pēc raudāšanas dabūju vēl dullāku galvu, bet apziņa skaidrāka nepalika :( Šodien atkal temp. - 37,3.
Mēģināju pa dienu pagulēt, bet neizdevās. Miegs nenāca un bija ļoti auksti, lai gan gulēju biksēs, vilnas zeķēs un ietinusies segā. Tā nu nomocījos nepilnu stundu un izdomāju iet uz veikalu.  Galvu gan traki spieda. Vakarā atkal temperatūra 37,3 un galva nepāriet pat pēc pretsāpju tabletes. Rīt došos uz LIC..

04.01.2012

Galva gan traki dulla - eju gulēt un visu laiku dīc kaut kas galvā. Vakar jau sāku aizdomāties, ka agrāk tā gan nebija. Deniņi karsti, visu nakti grozījos un murgoju kaut ko nesakarīgu. Gandrīz no rīta draugam sāku brukt virsū, jo redziet man nepatika, ka skaļi elpo, jo man tā viss griežas, vietas gultā liekas par maz utt. Tā nu aizgāju uz dīvāna gulēt - par laimi ir tā apziņa, ka vaina ir manī Tagad jau atkal temp. 37,3.
Drīz būs nedēļa kā esmu pa māju,bet īpašus uzlabojumus pašsajūtā nejūtu. Man laikam melnie nāk virsū - šodien jau 2.reizi mājās gandrīz uzsprāgu. Ir auksts, dulla galva un viss kaitina. Gribas kaut ko darīt, bet spēka īsti nav. Izgāju līdz veikalam un laikam nervi bišķi nosēdās

Jau divas dienas ir temp. Vakar uzkāpa uz 37,4. Galva dulla. No rītiem vēl ir labi, bet uz pēcpusdienu jūt, ka parādās karstums, tad atkal auksti. Galvu tā kā spiež, tā kā sāp - ik pa laikam ieduras galvā. Biju vakar uz veikalu un pēc tam jutu, ka nav labi, lai gan ārā biju labi, ja 10 min. Vakar šņaucu degunu un tas atkal asiņoja. Ka tikai nav kaut kas pieķerts klāt šitam visam vai arī tas no aukstuma. Šodien pamodos diezgan agri, jau ap 9iem. Galva gan dulla, deguns puspilns, bet izšņaukt neko īpaši nevar. Cenšos tīrīt degunu, bet tad ir sausuma sajūta. Skatos, ka mati palikuši pavisam plāni. Šodien būs jāmazgā - kamēr pa māju esmu tikmēr tos neaiztieku, lai neizkrīt pavisam!

Nedēļa atkal jau ir pagājusi. Jāsaka, ka šī nedēļa bija grūta - īpaši nedēļas vidus pēc potes. Jutos salauzta, galva sāpēja, bišku bija temp. Sestdien nosvinēju dzimšanas dienu - tā ļoti, ļoti mierīgi. Un nākamajā dienā pamodos ar temperatūru, kas svārstījās no 37,5 līdz 37,7. Galva plīsa pušu. Pirmdien atkal pamodos normāli - lai gan uz pēcpusdienu atkal sāka sāpēt galva. Vakarā pēc potes gan jau ātri aizmigu un šodien pamodos tikai ap 12iem. Galva dulla, tā kā nelaba dūša. Nevar saprast ko darīt - gulēt vai nē. Riebjas šīs sajūtas! Turklāt ārā liels aukstums. Vakar bija pēdējā darba diena, tā kā varu izbaudīt foršo māju sajūtu, lai gan gulšņāt mājās nemaz tik forši nav. Tagad ņemšu zilo lapu, jo arī pastrādāt nevaru - katru dienu sajūtas ir citādas un visbiežāk tomēr tās ir sliktas.

24.01.2012

Pagājušā nedēļa pagāji diezgan sakarīgi - nebija tik trakas galvassāpes, lai gan pastiprināti parādās citas problēmas. Niezošās pumpas nepāriet un nu jau skar ķermeņa augšdaļu - sejai tas par laimi iet secen.. Tikai 6dien kaut kas līdzīgs aukstumpumpai bija uzmeties, bet āti nogāja. No rītiem balss iet ciet - laikam viss no deguna sakrājas kaklā un tad ir tā - aizbraucu uz darbu un pirmās 30 min knapi parunāt varu - tā bija arī 6dien. Bieži ir nelaba dūša un slikta garša mutē, kuru gribas nomākt ēdot. Vakar bija 9.mēneša 2. pote. Drīz jau pēc tās jutos slikti - galva dulla un traki nāca miegs. Naktī atkal grozījos, bet nogulēju līdz 1iem dienā. Šorīt jau salīdzināju sajūtas ar to, kā ir pamosties pēc garas ballītes - bail celt galvu augšā, jo zini, ka neglābjami būs slikti. Ar to man 2dienu rīti riebjas... Izvēlos no gultas kā necilvēks (tieši tā iekšēji jūtos), tagad nevar saprast, galva tā kā sāp sāpēt. Gulēt negribas, neko darīt arī negribas. Vakar vakarā nedaudz tā kā vilka labo kāju - tur arī biju ielaidusi šprici. Jau kādu 2. mēnesi špricēju tikai kājās. Tā kā man ir pēdējās darba dienas un vēl tuvojas dz.d., tad vēl špricēju kājās, lai pleķi uz rokām nebūtu. Vakar pat diezgan viegli ielaidu šprici - laikam tāpēc, ka sākumā nesajutu tās spirta salvetes smaku, kas man uzdzen nelabumu. Deguns ir ciet un šodien tas turpinās.. Pumpas uz ķermeņa sāk niezēt mazāk, laikam beidzot noies pavisam.. Laikam būs jāiet atgulties un jācer, ka uzrakstīšu šodien vēl kādu rindiņu.
Vakars ir klāt ar nežēlīgām galvassāpēm - pa sienām gribas rāpot. Iedzēru tableti, bet tāpat galva plīst pušu!! 

17.01.2012

Vakar iesāku 9. mēneša devu. Šorīt bija grūti no gultas izkāpt - zināju, ka sākot kustēties galva sāpēs. Un tā arī ir - jūtu jau, ka spiediens kāpj un drīz būs neizturamas galvassāpes, bet pagulēt nevaru. Klāt nākusi atkal jauna liksta - niezošas pumpas. Bija uz kājām, bet pamazām noiet un nu parādās ap jostasvietu un niez ļoti traki. Daktere teica, ka tas no zālēm un citiem esot vēl trakāk un nenoejot. Man jau kājas ir sakasītas - īpaši ap potītēm - naktī tā sāk niezēt, ka neko nevar izdarīt.

15.01.2012

Vakar rakstīju, ka miegs nenāk, bet kā ielīdu gultā, tā ātri vien aizmigu. Protams, naktī modos augšā, bet kopumā gulēju labi. Šodien sajūta jau nedaudz labāka - 4 dienas pēc potes. Rītvakar atkal ir potes diena un atkal būs slikti. Šodien pat izstaigājos svaigā gaisā, bet nogurums gan ir, bet cenšos to neievērot. Ejot no mājas ārā gan man ir besis - nav ko vilkt mugurā, nekas nepatīk, par lielu utt. Šodien paspēju pat iztrakoties, ka man nekas nepatīk... Vakarā uznāca vēlme pēc ceptiem kartupeļiem, protams, kamēr cepu, lielā vēlme pazuda un apetīte jau bija švaka... Atkal uzmetušās jaunas pumpas - muguras lejasdaļā un dažas uz kājas. Daktere gan teica, ka tas ir normāli, tas no zālēm - citiem vispār  esot lielas ādas problēmas. Tā ka nu kasos tālāk un priecājos, ka man pamazām viss noiet, lai gan niez ļoti.

14.01.2012

Esmu izlasījusi iepriekš minēto grāmatu un nu man viss galvā kaut cik ir salikts pa plauktiņiem. Sapratu, ka laikam jau pilnībā no tā draņķa vaļā netikšu, bet liela iespēja krietni paildzināt laiku līdz aknu cirozei vai vēzim. Visticamāk vecumā nomiršu no kā cita :) Sazinājos ar Hepatīta biedrību, jo nav skaidrs, cik tad man nākamreiz būs jāmaksā par zālēm.. Ļoti jauki parunājos un šovakar uzrakstīju iesniegumu par uzņemšanu Hepatīta biedrībā - vēlos palīdzēt citiem kā vien varu, jo tā neziņa sākumā ir pat šausmīgāka par pašu hepatītu.
Izdzēru nopirkto Alkymer iepakojumu - efekts nav labāks kā pēc otrām haizivs aknu eļļas kapsulām, kuras ir uz pusi lētākas, tāpēc šodien nopirku atkal lētākās. Vismaz man efekts nebija jūtams.
Pēdējās divas nedēļas pagājušas kā miglā. Iepriekšējā nedēļā galva plīsa pušu katru dienu, deniņu kreisā puse pulsēja un asinsvadi bija izspiedušies. Uzmetās kaut kādas pumpas uz kājām, kas traki niez. Vēl tagad dažas palikušas. Naktīs slikti guļu - vienu nedēļu katru nakti kaut ko murgoju. Miegs it kā nāk, bet pagulēt nevar - visu laiku mētājos no vienas puses uz otru. Šonedēļ vēl kaut cik ok - galva tik traki neplīst pušu jau 2 dienas, bet dīc gan galvā katru dienu. Biju 3dienā uz LIC un tad uz darbu. Analīzes nav uzlabojušās - vēljoprojām uz kritiskās robežas. Zālīte teica, ka vēl mazliet jāiztur - 4 mēneši. Dažu rītus man traki slikti bija - vienu rītu pat likās, ka no autobusa neizkāpšu - liels nelabums uznāca. Ik dienas ir sajūta, ka gribas vemt. Deguns joprojām iet ciet un vakar darbā pat sāka asiņot - tā sen nebija bijis - laikam kādu gadu. Tagad vismaz divas brīvdienas - viena nu jau būs pagājusi. It kā izgulējos, bet tāpat visu dienu dulla galva un liels nespēks. Muguras lejasdaļa jūtīgāka palikusi. Arī tagad dulla galva, bet tā īsti miegs nenāk.

04.01.2012

Sveiciens Jaunajā gadā!

Nebija sanācis laiks un spēks kaut ko uzrakstīt. Visi svētki pavadīti darbā. Jaunais gads sagaidīts ļoti mierīgi - ātri aizgāju gulēt. Pēc visiem darbiem bija uznācis nepārvarams nogurums. Vienīgā doma bija gulēt un lai visi mani liek mierā. Janvārī vismaz nedaudz varēšu ieelpot, jo saplānoju brīvas trešdienas - lai varu atjēgties pēc pirmdienas potes. Savādāk sanāk, ja 2dien ir slikti un no 3dienas-6dienai darbs. Svētdiena brīva un pirmdien atkal darbs. Pat nesaprotu kā to esmu varējusi izturēt. Arvien grūtāk ir morāli. Pirmdienā pirms potes jau pēcpusdienā sāk spiest galvu. Iedomājoties, ka atkal jāšpricē - gribas kliegt no nelabuma. Jo zinu, kas sagaida pēc tam...Mokošas galvassāpes, nespēks, nav ne mazākās vēlmes kādu redzēt vai runāt. Turklāt darbā neviens no tiešajiem kolēģiem neko nezina. Tātad papildus jādara viss, lai es ikdienā būtu kā cilvēks. Tas sāk palikt arvien smagāk. No februāra plānoju atpūsties - darbu uz kādu laiku atlikšu. Sarēķināju, ka 30 aprīlī ir pēdējā injekcija....palicis pavisam maz! Bet jūtu, ka šis laiks būs grūts...
Man pēc pirmdienas potes atkal ir traki slikti. Galva plīst pušu, temperatūra vakar uzkāpa uz 37,7. Vakarā iedzēru pretsāpju tableti - un tāpat guļot gultā jutu,ka galva džinkst un no sliktās sajūtas domāju, ka jāsāk "pa sienām rāpot". Nakts arī pa pusei tikai gulēta. Labi,ka šodien brīvs. Temperatūra turās ap 37,1 un galva joprojām traki sāp. Laikam atkal diena paies gulšņājot. No deguna gļotas krājas kaklā un ik pa laikam ir sajūta, ka gribas izvemties.Vakar visu dienu pa gultu nogulēju - sajūta riebīga - nekur nevaru rast sev mieru. Šodien ir līdzīgi - būs jāpagulšņā. Šodien nopirku ALkymer - parasti pērku lētāko - ap 6 ls, bet jāpamēģina būs oriģinālais, jo jūtu, ka sajūtas paliek arvien sliktākas. Atkal deniņu kreisajā pusē izspiežas galvas asinsvads. Biju arī grāmatnīcā - pasūtīju Ludmilas Vīksnas grāmatu Vīrushepatīts. Cerams, ka atradīšu tur ko noderīgu. Es jau smejos - drīz dažus ārstus varēšu pamācīt - cik lasu calis.lv - daži ģimenes ārsti šajā jautājumā ir pilnīgi dumji....